Kredītu jautājumi pēc mājokļa zaudējuma un uzņēmumu perspektīvas
2026. gada sākumā Latvijas ekonomiskajā ainavā turpina pastāvēt dažādas norises, kas ietekmē gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus. Lai gan nav specifisku jaunu likumu vai noteikumu, kas tieši regulētu kredītu atmaksu gadījumos, kad mājoklis ir izpostīts, banku un kredītņēmēju attiecības šādās situācijās parasti tiek risinātas individuāli, ņemot vērā apdrošināšanas segumu un līguma nosacījumus.
Finanšu institūcijas un kredītņēmēji bieži meklē risinājumus, lai palīdzētu klientiem, kas nonākuši nelabvēlīgā situācijas, piemēram, piedāvājot kredīta atlikšanu vai restrukturizāciju. Tomēr katrs gadījums ir unikāls un atkarīgs no konkrētā līguma detaļām un apdrošināšanas politikas.
Ražošanas nozarē kopumā vērojams piesardzīgs optimisms. “Luminor” bankas aptaujas liecina, ka 33% Latvijas uzņēmumu 2026. gadā plāno paplašināt savu darbību, palielinot pārdošanas vai ražošanas apjomus (48%) un iepazīstinot ar jauniem produktiem vai pakalpojumiem (40%). Kopumā Latvijas uzņēmēji ir visoptimistiskākie starp Baltijas valstīm. Viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina šo optimismu, ir pieaugošais patērētāju optimisms, kreditēšanas pieprasījuma pieaugums un algu kāpums.
Auto tirgus tendences un prognozes 2026. gadā
Automašīnu tirgū 2026. gadā joprojām ir vērojamas vairākas tendences. Jauno automašīnu segmentā ir novērots ievērojams pieaugums; 2025. gada pirmajā pusgadā Latvijā reģistrēts par 29,7% vairāk jaunu automobiļu nekā gadu iepriekš. Šo izaugsmi veicina līzinga darījumu pieaugums un korporatīvie darījumi, īpaši auto nomas uzņēmumu aktivitāte.
Lietoto automašīnu tirgū pieprasītākie zīmoli joprojām ir BMW, Volvo un Volkswagen, taču pieaug interese par japāņu zīmoliem kā Toyota un Honda, ko uzskata par uzticamiem un ekonomiskiem. Lai gan inflācija un augstās kredītlikmes ir ietekmējušas pārdošanas apjomus, patērētāji meklē lētākas alternatīvas.
Elektroauto popularitāte turpina pieaugt gan jaunu, gan lietotu transportlīdzekļu segmentā. Lai gan Latvijā elektroauto uzlādes infrastruktūra vēl nav tik attīstīta kā Rietumeiropā, pieaug pieprasījums pēc šiem transportlīdzekļiem. Eiropas Savienībā no 2024. gada vasaras visiem jaunajiem automobiļiem obligāts aprīkojums ir noteiktas aktīvās drošības tehnoloģijas, kas nozīmē, ka 2026. gadā visi jaunie auto būs aprīkoti ar šīm sistēmām.
Ekonomikas prognozes un inflācija Latvijā
Latvijas Bankas decembrī sagatavotās makroekonomiskās prognozes liecina, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2026. gadā paredzēts 1,7% apmērā. Tomēr citi analītiķi ir optimistiskāki, prognozējot IKP pieaugumu par 2,8%. Paredzams, ka tautsaimniecības atveseļošanos virzīs investīcijas, privātais patēriņš un eksports.
Inflācijas ziņā paredzams, ka tā saglabāsies mērena. 2026. gadā inflācija Latvijā prognozēta 3,2% apmērā, kas ir samērā stabils rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Lai gan pārtikas cenu pieaugums ir pierimis, to joprojām veicina algu pieaugums un noturīgi augstas pārtikas cenas. Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozes liecina, ka inflācija eirozonā 2026. gadā sasniegs 1,9%.
Mājokļa kredītu tirgus un izmaiņas
Mājokļa kredītu tirgus Latvijā turpina piedāvāt dažādas iespējas iedzīvotājiem. Kredītu nosacījumi un procentu likmes var atšķirties atkarībā no bankas un klienta individuālās situācijas. Kopējā atmaksājamā summa var būt ievērojami augstāka nekā sākotnējā kredīta summa, īpaši pie mainīgām procentu likmēm un ilgtermiņa atmaksas termiņiem (līdz 30 gadiem).
Ir pieejami arī īpaši produkti, piemēram, “zaļie mājokļa kredīti”, kas paredzēti energoefektīvu mājokļu iegādei vai būvniecībai, piedāvājot izdevīgākus nosacījumus. Maziem mājokļa kredītiem līdz 30 000 EUR ar fiksētu procentu likmi no 6,8% gadā ir iespēja tos atmaksāt pirms termiņa bez papildu komisijas maksām.
Uzņēmējdarbības vides un inovāciju perspektīvas
Latvijas uzņēmējdarbības vide 2026. gadā tiek rakturota kā stabila, bet ar potenciālu izaugsmei. Aptaujas liecina, ka vairāk nekā puse (55%) mazo un vidējo uzņēmumu plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi. Rīgas reģiona uzņēmumi ir visoptimistiskākie, kamēr Latgales uzņēmēji izrāda lielāku piesardzību.
Inovāciju un tehnoloģiju jomā Rīgā paredzēts atbalsts jaunuzņēmumu ekosistēmai 2026. gadā ar 220 tūkstošiem eiro. Kopumā abu programmu budžets jaunuzņēmumu atbalstam plānots 420 tūkstoši eiro.