Eiropas Komisija trešdien nāca klajā ar juridisku priekšlikumu par 90 miljardu eiro aizdevuma piekrišanu Ukrainai. Ukraiņiem šī nauda būs jāatmaksā tikai tad, ja Krievija izmaksās reparācijas. Lielākā daļa no aizdevuma ir paredzēta militārajām vajadzībām un to pārsvarā drīkstēs tērēt Ukrainā un Eiropā ražotajiem ieročiem.

Politiska vienošanās par šāda aizdevuma izsniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstu līderu vidū tika panākta decembrī. Aizdevumu garantē 24 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm; to atteicās darīt Ungārija, Slovākija un Čehija.

Lai turpinātu pretoties Krievijas agresijai, Ukrainai steidzami ir nepieciešama finansiālā palīdzība. Tādēļ Eiropas Komisija cer, ka pirmo daļu no 90 miljardu eiro aizdevuma Brisele varēs pārskaitīt jau aprīlī.

Lai tas būtu iespējams, Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis cer, ka Eiropas Parlaments un dalībvalstis apstiprinās šo aizdevumu līdz marta sākumam.

Lielāko daļu naudas Ukraina izlietos aizsardzībai

“Principā šī finanšu palīdzība ir uz diviem gadiem, bet katram gadam Ukrainai būs jāsagatavo finansējuma stratēģija. Tāpat šī finansiālā palīdzība, līdzīgi kā līdz šim, nāks ar noteiktiem reformu nosacījumiem, kas Ukrainai būs jāīsteno,” teica Dombrovskis.

“No Eiropas Savienības mēs nosegsim lielu nepieciešamā atbalsta daļu Ukrainai, bet ne pilnīgi visu. Mēs, protams, sagaidām, ka arī pārējie starptautiskie aizdevēji un donori turpina savu atbalstu. Tas attiecas gan uz G7 valstīm, gan uz virkni citu valstu, kā arī uz starptautiskajām finanšu institūcijām.”

Dombrovskim pirmdien Vašingtonā bija tikšanās ar Starptautiskā Valūtas fonda vadītāju Kristalinu Georgijevu, kurā tika runāts arī par šīs organizācijas topošo atbalstu Ukrainai.

Eiropas Savienības aizdevuma nosacījumi paredz, ka aptuveni 30 miljardus eiro Ukraina varēs tērēt valsts pamatfunkciju nodrošināšanai, savukārt 60 miljardus – aizsardzībai. Proporcijas var nedaudz mainīties, atkarībā no situācijas attīstības.

“Ar šo atbalstu mēs nodrošinām, ka Ukraina no vienas puses var stiprināt aizsardzību kaujas laukā un savas aizsardzības spējas – tātad visas militārās vajadzības. Un no otras puses – nodrošināt valsts funkcionēšanu un pamatvajadzības – tātad budžeta vajadzības arī ir nodrošinātas,” teica Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Francija aicina pirkt tikai Eiropā ražotos ieročus

Tomēr viens ir skaidrs: militārajām vajadzībām domāto naudu galvenokārt drīkstēs tērēt tikai Ukrainā un citās Eiropas valstīs ražotajiem ieročiem un munīcijai. Tikai atsevišķos gadījumos, kad nepieciešamās militārās tehnoloģijas Eiropā nebūs ātri pieejamas, tās drīkstēs iepirkt ASV un citur pasaulē.

Francija uzstāja, ka par šo naudu drīkstēs pirkt tikai Eiropas ražojuma ieročus, Vācija iebilda – nepieciešamības gadījumā arī no ASV un citiem, ja eiropieš tādus neražo.

“Tas, par ko ir diskusijas pašreiz starp dalībvalstīm ir, cik lielā mērā tie līdzekļi, kas ir iezīmēti aizsardzībai, ir jānovirza tieši militārā ekipējuma iegādei Eiropā, ieskaitot arī pašu Ukrainu un cik liela fleksibilitāte ir Ukrainai nepieciešamības gadījumā iepirkt ieročus arī no pārējām valstīm, ja Eiropas ražotāji šādus ieročus nespēj piegādāt,” teica Dombrovskis.

Šo aizdevumu Ukrainai būs jāatmaksā tikai tad, ja Krievija tai izmaksātu kara reparācijas. Eiropas Komisija joprojām patur iespēju šim mērķim izmantot arī Krievijas Centrālās bankas iesaldētos līdzekļus.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu