Jauna grāmata Ojāra Ābola daiļradē
Līdz ar plašas retrospektīvas izstādes “Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes” atklāšanu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), klajā nākusi projekta kuratores, mākslas zinātnieces Dr. art. Elitas Ansones monogrāfisks pētījums ar tādu pašu nosaukumu. Grāmata pēta mākslinieka Ojāra Ābola (1922–1983) dzīves un daiļrades sarežģīto duālismu, mēģinot izprast viņa personību, kas pastāvēja uz robežas starp padomju ideoloģijas diktātu un brīvās pasaules mākslas tendencēm. Kā ziņo avīze Diena, grāmata ir rūpīgs pētījums par mākslinieku, kurš tiek rakturots kā 20. gadsimta 60. un 70. gadu avangardists un laikmetīgās mākslas domas līderis Latvijā.
Izstāde, kas LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē skatāma no 2026. gada 10. janvāra līdz 10. maijam, pievēršas Latvijas okupācijas laika mākslas realitātei. Tā pēta spriedzi starp padomju ideoloģiju un neangažētu mākslu, sadarbību un pretdarbību, konformismu un nonkonformismu. Ojāra Ābola biogrāfija un viņa mākslas transformācija atspoguļo ne tikai personisko ceļu, bet arī sarežģītos Latvijas vēstures procesus 20. gadsimta otrajā pusē.
Mākslinieka personības un radošā ceļa analīze
Grāmatas autore Elita Ansone mēģina salikt kopā divas it kā pretējas Ojāra Ābola dzīves daļas – komunistisko un prorietumniecisko, viņa konformismu un nonkonformismu. Šī analīze palīdz izprast, kas tad īsti bija Ojārs Ābols – mākslinieks, kurš saspringti meklēja savu vietu starp komunisma ideāliem un Rietumu mākslas tendencēm. Ābols dzīvoja politiskās vardarbības laikmetā, kad aktīvām un intelektuāli izglītotām personībām, kuras nespēja palikt malā vai norobežoties no politiskajiem procesiem, nācās saskarties ar eksistenciālām dilemmām.
Viņa radošais ceļš sākās ar sociālistiskā reālisma darbiem 50. gados, bet jau piecdesmito gadu beigās gleznotājs sāka aktīvi meklēt jaunus izteiksmes līdzekļus. Sekojot modernisma tendencēm pasaulē, īpaši vēlīnajam kubismam, Ābola rokraksts mainījās. Viņa daiļradē parādījās brīvas radošās izvēles, skarbs stils, ekspresionisms, abstrakcija un konceptuāli gleznu cikli, kas raksturo viņa kā avangarda pārstāvja un laikmetīgās mākslas domas līdera pozīciju. Ābola darbi ir iekļauti arī amerikāņu kolekcionāru Nensijas un Nortona Dodžu padomju nonkonformisma mākslas kolekcijā, kas atrodas Zimmerlijas Mākslas muzejā ASV.
No komunisma ideāliem līdz modernismam
Elita Ansone savā pētījumā izseko Ojāra Ābola ceļam, uzsākot no viņa jaunības pārliecības par komunisma ideāliem 30. gados. Tālāk tiek aplūkota viņa karjeras straujā virzība okupācijas laikā un vēlākā vilšanās sistēmā, kas noveda pie nostāšanās komunistiskās partijas opozīcijā. Ābola politiski sabiedriskā un radošā darbība risinājās 50.–70. gados, neizbēgami saskaroties ar politiskajām konsekvencēm. Viņš bija erudīts intelektuālis, ilggadējs Mākslinieku savienības valdes loceklis un gleznotāju sekcijas priekšsēdētājs (1973–1981), kurš aktīvi aizstāvēja mākslas nozīmi sabiedrības dzīvē.
Savās gleznās Ābols pauda laikmetam aktuālu problemātiku, eksperimentējot ar formālajiem aspektiem, krāsu attiecībām, faktūru un kolāžu. Viņa radītā līnija ieguva jaunu nozīmi – nevis kā ilustratīvs elements, bet kā stāvoklis un kustība telpā. Džemma Skulme, Ābola dzīvesbiedre, atceras, ka viņš pretojās līnijas elegancei un 60. gadu beigās izveidoja robustāku pieeju, liekot krāsu ar papes gabaliņu, nevis otu.
Mantojums un vēsturiskais konteksts
Ojārs Ābols tiek vērtēts kā viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta 60.–70. gadu avangarda pārstāvjiem Latvijā, laikmetīgās mākslas domas līderis un konceptuālās mākslas iedvesmotājs. Viņa mantojums kalpo kā spogulis sarežģītajai Latvijas vēsturei 20. gadsimta otrajā pusē, atklājot spriedzi starp individuālajām tieksmēm un sabiedrības prasībām totalitārā režīmā. Izstāde un grāmata kopā sniedz daudzslāņainu skatījumu uz mākslinieka personību un viņa vietu mākslas vēsturē, uzsverot viņa nozīmīgo ieguldījumu Latvijas mākslas modernizēšanā un intelektuālās domas veicināšanā. Kā norāda Elita Ansone, Ābola māksla ir pieskaitāma pie okupācijas laika avangarda lappusēm, un tā bijusi nozīmīga Latvijas mākslas modernizēšanai un intelektuālās domas veicināšanai.
Papildu pasākumi un ekspozīcija
Līdztekus grāmatas izdošanai un izstādei LNMM ir iecerēti arī dažādi papildu pasākumi, piemēram, priekšlasījumi ar diskusiju “Starp konformismu un nonkonformismu: vai Latvijā pastāvēja pagrīdes un neoficiālās mākslas vide? 20. gadsimta 60.–80. gadi” (20. janvārī). Tāpat notiks tikšanās ar izstādes kuratori Elitu Ansoni (11. janvārī), lai dziļāk iepazītu mākslinieka personības veidošanos, pielāgojoties un pretojoties varas diktātam. Izstāde pati par sevi piedāvā ieskatu Ābola darbu attīstībā, sākot no agrīnajiem sociālistiskā reālisma darbiem līdz pat konceptuālai glezniecībai. Interesanti, ka līdzās Ābola darbiem muzejā būs skatāmas arī viņa dzīvesbiedres Džemmas Skulmes darbu izstādes.