Tikmēr šīs ieceres kritiķi norāda, ka pārstāvja iecelšana sarunām ar Putinu var radīt iespaidu, ka Krievija ir gatava godprātīgām sarunām, lai gan patiesībā Maskava vēlas kara turpināšanu un neatkāpjas no savām absurdajām prasībām.
Īpaša pārstāvja nozīmēšana sarunām ar Krieviju tikusi apspriesta jau ES samitā pagājušā gada martā, apstiprinājis kāds avots blokā. Neskatoties uz plašo atbalstu, lēmums tolaik nav pieņemts, un šis jautājums netika iekļauts samita galadokumentā.
Nav arī skaidrs, ko šādam pārstāvim būtu jāpārstāv – vai vienīgi ES vai arī plašāku Labas gribas koalīciju, tajā skaitā Lielbritāniju un citas valstis.
Tikmēr ES augstākā ārlietu pārstāve Kaija Kallas uzstājīgi ļauj noprast, ka ir vienīgā kandidāte sarunām par Ukrainas nākotni.
Savukārt Romā nedēļas nogalē izskanējusi doma, ka šo lomu varētu uzticēt bijušajam Itālijas premjerministram Mario Dragi. Daži diplomāti min arī Somijas prezidentu Aleksandru Stubu, norādot uz viņa attiecībām ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un pieredzi darīšanās ar Krieviju.
Tajā pašā laikā divi avoti ES norādījuši, ka nekāda īpašā pārstāvja amata joprojām nav un ka konkrētu kandidātu apspriešana ir priekšlaicīga.