Puses diskusijā vienojās sarunas par likuma 7. pantu turpināt jaunā mediju likuma izstrādes gaitā, neiekļaujot to šobrīd Ministru kabinetā iesniegtajos grozījumos attiecīgajā likumā. Savukārt likuma izmaiņas, kas tieši skar Eiropas Mediju brīvības akta ieviešanu, nolemts virzīt apstiprināšanai nākamās otrdienas, 20. janvāra, valdības sēdē.
Kokale sola, ka, strādājot pie jaunā Mediju likuma, tiks veidota nozari visaptveroša darba grupa, kurā diskutēt un lemt par nozares darbību reglamentējošo, jauno regulējumu.
Tetarenko-Supe uzsver, ka, sākot darbu pie jaunā likuma, ir būtiski panākt, lai topošais regulējums būtu skaidrs, precīzs un nepārprotams, neļaujot to interpretēt veidā, kas nepamatoti, kaitnieciski vai administratīvi kavē žurnālistu profesionālo darbu vai tiek izmantots informācijas slēpšanai no sabiedrības.
Viņa sola, ka LŽA arī turpmāk uzmanīgi sekos visām iniciatīvām, kas skar mediju nozari un informācijas aprites regulējumu, un iestāsies pret jebkādiem mēģinājumiem – tiešiem vai netiešiem – nepamatoti sašaurināt vārda brīvības tvērumu. Preses brīvība ir demokrātijas pamatelements, kuru nav pieļaujams relativizēt vai vājināt administratīvu ērtību vārdā.