Trešdien, 14. janvārī, Rīgā, Dailes teātrī norisinājās augsta līmeņa konference “Latvijas – Polijas stratēģiskās aizsardzības sadarbības diena”, pulcējot politikas veidotājus, drošības ekspertus un aizsardzības industrijas pārstāvjus no Latvijas un Polijas. Pasākuma mērķis bija stiprināt divpusējo dialogu par reģionālo drošību, militāro sadarbību un industriālajām partnerībām, ņemot vērā strauji mainīgo ģeopolitisko situāciju Eiropā un pasaulē kopumā.
Pasākuma pirmajā daļā tika iezīmētas aktuālās ģeopolitiskās tendences, NATO austrumu flanga drošības izaicinājumi, kā arī Polijas aizsardzības industrijas pieredze. Programmu noslēdza paneļdiskusija par iespējām Latvijai stiprināt gan drošību, gan ekonomisko noturību, veidojot ciešāku sadarbību ar Polijas partneriem.
Pasākumu atklāja Polijas Republikas vēstniecības Latvijā pilnvarotais lietvedis Tomašs Serotičs un Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Serotičs akcentēja, ka Latvijas un Polijas stratēģiskā partnerība ir dziļi iesakņojusies abu valstu vēsturē. “Latvija nav viena. Polija ir pilnībā apņēmusies nodrošināt Latvijas drošību,” viņš norādīja.
Saskaņā ar Serotiča sacīto Polija pašlaik piedzīvo jaunu zelta laikmetu – nepieredzētu ekonomisko izaugsmi. “Mēs tikko esam iekļuvuši triljonāru klubā, kas nozīmē, ka Polijas ekonomikas vērtība ir triljons ASV dolāru, tādējādi kļūstot par 20. lielāko ekonomiku pasaulē. Mēs esam arī līderi aizsardzības izdevumos. Pagājušajā gadā tie sasniedza 4,7 % no IKP, šogad sasniegs 4,8 % no IKP,” pauda Polijas pārstāvis, uzskaitot, kam valsts tērējusi līdzekļus – iznīcinātāju, tanku un pretgaisa un ūdeņu aizsardzības sistēmu iegādei. Piemēram, Zviedrijas uzņēmums “Saab” izvēlēts par jauno zemūdeņu piegādātāju Polijas jūras flotei, un līguma vērtība pārsniegs 2 miljardus eiro.
“Mēs patiesi esam domubiedru valstis, mums ir vienāds skatījums uz draudiem mūsu drošībai, un mums ir līdzīgas receptes, kā stiprināt savas aizsardzības spējas un uzturēt spēcīgas alianses, jo īpaši ar NATO, Eiropas Savienību un tuvākajiem kaimiņiem. Tāpēc mēs aktīvi attīstām reģionālas sadarbības formas,” sacīja Serotičs.
“Kā pārliecināts eiropietis es ticu, ka mēs piedzīvojam Eiropas atmodu un mums aktīvi jāiesaistās šajā procesā. Jauni izaicinājumi rada jaunas iespējas,” viņš pauda.
Sprūds atskatījās pagātnē un norādīja, ka vēsturiski tad, kad Polija bijusi spēcīga un neatkarīga, arī Latvija bijusi spēcīga un neatkarīga. Un, kad Polija zaudējusi neatkarību, ļoti drīz – arī Latvija. “Tāpēc mums ir kopīgas intereses stiprināt Austrumu flangu, lai būtu spēcīgi, neatkarīgi un stratēģiski sadarbotos aizsardzības un citās jomās,” teica ministrs.
Viņš pauda pateicību par to, ka Polijas karavīri šobrīd izvietoti Latvijas teritorijā: “Mēs izturamies pret jūsu karavīriem, jūsu Polijas karavīriem, kā pret saviem karavīriem. Mēs esam viena ģimene. Tā ir ģimene, kas aizsargā domubiedru kopienu, kas sargā kopējās vērtības.”
“Mēs saprotam, ka aizsardzības ieguldījumi ir nepieciešami jau tagad,” piebilda Sprūds, uzsverot, ka Latvijas aizsardzības izdevumi nākamgad sasniegs 5 % no IKP.
Ministrs arī pauda, ka Latvija ir maza valsts izmēra ziņā, bet ne maza valsts ambīciju ziņā, īpaši – attiecībā uz dronu lielvalsts pozīciju.
Ģeopolitisko kontekstu un reģionālās sadarbības nozīmi ieskicēja domnīcas LaSER pētnieks Roberts Kits, savukārt bijušais Ministru prezidents Māris Kučinskis pauda savu skatījumu uz Latvijas–Polijas sadarbības nozīmi drošības, politikas un ekonomikas kontekstā.
Programmas otrā daļa tika veltīta Polijas pieredzei un aizsardzības industrijas potenciālam. Polijas aizsardzības nozares uzņēmumi – “WB Group”, “Lubawa”, “Miranda” un “Ponar Wadowice” iepazīstināja ar savām tehnoloģiskajām spējām un sadarbības iespējām ar Latvijas partneriem.
Pasākumu noslēdza paneļdiskusija, kurā Latvijas un Polijas pārstāvji diskutēja par Polijas straujo attīstību aizsardzības un industriālās ražošanas jomā, kā arī iespējām Latvijai stiprināt savu drošību un ekonomisko noturību, veidojot ciešāku sadarbību ar Poliju.
“Latvijas – Polijas stratēģiskās aizsardzības sadarbības diena” bija vērsta uz ilgtermiņa reģionālās sadarbības stiprināšanu, veidojot platformu politiskam dialogam, industrijas kontaktiem un kopīgu iniciatīvu attīstībai drošības un aizsardzības jomā.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit