Starptautiskās politikas pētnieks sarunā ar LTV raidījumu “Pasaules panorāma” secina, ka Irānā valdošais režīms ir ārkārtīgi nepopulārs, taču pašlaik vēl nav skaidrs, vai protestētājiem izdosies panākt režīma krišanu.
Protestētāji nav zaudējuši drosmi iziet ielās par spīti nežēlīgajiem režīma centieniem apspiest protestus. Dažādi avoti ziņo, ka bojāgājušo skaits mērāms tūkstošos. Atbalstu protestētājiem sola ASV; prezidents Donalds Tramps iepriekš izteicies, ka apsver arī militāras intervences scenārijus.
Tramps sola atbalstīt protestētājus
“Visiem Irānas patriotiem – turpiniet protestēt! Pārņemiet savas iestādes, ja iespējams, un piefiksējiet slepkavu un varmāku vārdus, kas jūs ļaunprātīgi izmanto. Jums ļoti dara pāri. Piefiksējiet viņu vārdus, jo viņi maksās ļoti augstu cenu. Esmu atcēlis visas tikšanās ar Irānas amatpersonām, līdz beigsies bezjēdzīgā protestētāju nogalināšana. Un viss, ko es viņiem saku – palīdzība ir ceļā,” solīja Tramps.
Ar šādiem vārdiem ASV prezidents kārtējo reizi mudinājis protestētājus Irānā iesākto turpināt. Taču tā nav vienīgā balss, kas no okeāna otras puses aicina irāņus dienu no dienas iet ielās. Reza Pehlavī – Irānas islāma revolūcijā 1979. gadā gāztā šaha dēls – iepriekš mudinājis demonstrantus ieņemt pilsētu centrus, kā arī aicinājis ASV steidzami iejaukties. Izskanējis, ka Pehlavī nedēļas nogalē ticies ar Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu.
“Aiz cieņas pret administrāciju neapspriedīšu cilvēkus, ar kuriem sazināmiestik delikātā brīdī. Bet varu teikt, ka prezidenta teiktais ir bijis ārkārtīgi uzmundrinošs tautai. Irānas tauta paļaujas uz to, ka prezidents pildīs savu solījumu,” teica Pehlāvī.
Šaha dēla izredzes pārņemt varu ir neskaidras
Starptautiskās politikas eksperti gan pauduši šaubas, vai trimdā dzīvojošais Pehlavī būtu spējīgs ap sevi pulcēt pietiekami daudz atbalstītāju, lai kļūtu par jauno Irānas līderi.
“Domāju, ka viņš ir diezgan neviennozīmīga persona. Ir cilvēki, kas noteikti ir pret viņu. Bet, protams, nesenajos protestos un arī iepriekš esam redzējuši, ka cilvēki skandē viņa vārdu.
Tātad viņam Irānā ir atbalstītāju bāze, bet neviens nezina konkrētus skaitļus. Pastāv uzskats, ka tas vairāk ir par to, ka nav neviena cita, ap kuru cilvēki varētu pulcēties,” sarunā ar “Pasaules panorāmu” secina Somijas Starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks Tonijs Alaranta.
Pehlavī atgriešanās gan pat teorētiski iespējama vien tad, ja Irānas režīms būtu kritis, norāda pētnieks. Taču vai tas var notikt bez ārējas iejaukšanās? Protesti, kas aizsākās ekonomisku motīvu zīmē, ņemot vērā straujo valūtas kritumu un augsto inflāciju, nu ir ar spēcīgu politisko vēstījumu.
Teherāna vaino ASV un Izraēlu
Protestētāji pieprasa režīma maiņu, bet Irānas režīms ar augstāko garīgo līderi ājatollu Alī Hāmenejī priekšgalā viņus sauc par teroristiem un ārvalstu aģentiem. Irānas režīma publiskajā retorikā izskan, ka pie vainas esot ASV un Izraēla.
Protestiem turpinoties trešo nedēļu, parādās dažādas versijas par bojāgājušo skaitu – no 2500 līdz pat 12 000 vai pat vairāk. Sociālo mediju vietnēs publiskoti skaudri video, kuros redzami nogalināto līķi. Tā gan, visticamāk, ir vien aisberga redzamā daļa, jo visā valstī vairākas dienas bija bloķēta piekļuve internetam un mobilajiem sakariem.
“Šobrīd mani satrauc ziņas, ka policija, tā sauktā Irānas Revolucionārā gvarde, kļūst arvien vardarbīgāka pret savu tautu. Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai vēlreiz aicinātu režīmu nekavējoties pārtraukt šo vardarbību. Es pieņemu, ka mēs tagad redzam šī režīma pēdējās dienas un nedēļas. Tam tāpat nav leģitimitātes,” norāda Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.
ASV uzbrukums varētu nostrādāt par labu režīmam
Atvērts paliek jautājums, cik liela ietekme pašreizējiem procesiem Irānā būs uz tās turpmāku pastāvēšanu pašreizējā formātā. Vai režīms izturēs? Un, ja protestus izdosies apspiest, vai drīz neuzliesmos jauni?
“Mēs runājam par režīmu, kas Irānā ir ārkārtīgi nepopulārs. Neviens par to īsti nešaubās. Manuprāt, tur noteikti potenciāls pastāv.
Taču ir pāragri spriest, vai šis process pie tā novedīs, jo būtu nepieciešams, lai ievērojams skaits režīma virsnieku, birokrātu, politiskās klases pārstāvju pārstātu aizstāvēt pašreizējo režīmu un Irānas iekšējās kārtības noteikumus. Šobrīd mēs to neredzam,” secina pētnieks Alaranta.
“Tātad šajā ziņā ir pāragri spriest par Trampa lēmumiem. Es domāju, ka viņam ir vēlme kaut ko darīt. Bet jautājums ir, ko bombardēt? Tieši kāda veida operācija būtu efektīva? Pastāv arī viedoklis, ka šajā posmā tas būtu neproduktīvi. Tas galvenokārt leģitimizētu režīma naratīvu, ka šis viss tiek no ārpuses finansēts un provocēts.”
Pēdējo dienu laikā Tramps nospraudis arvien jaunas sarkanās līnijas. Sākotnēji viņš brīdināja, ka iejauksies, ja protestētāji tiks nogalināti. Bet otrdien Tramps paziņoja, ka iejauksies, ja Irāna sāks izpildīt nāvessodus protestētājiem; Vašingtona atbildēšot spēcīgi. Gan šie paziņojumi, gan apgalvojumi, ka palīdzība esot ceļā pagaidām ir bez konkrētiem skaidrojumiem, kādi tieši varētu būt ASV nākamie soļi.
KONTEKSTS:
Irāna ar vairāk nekā 90 miljoniem iedzīvotāju ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām valstīm Tuvo Austrumu reģionā. Gadsimtiem ilgi tā bijusi pazīstama kā Persija. 1979. gadā islāma fundamentālisti sarīkoja revolūciju, kuras rezultātā tika gāzta monarhija un izveidota Irānas Islāma Republika. Irānā pie varas nostiprinājās teokrātisks režīms, kurā galvenā loma ir islāma garīdzniekiem. Šis režīms ir apspiedis opozīciju, ierobežojis sieviešu tiesības un vajājis dažādas minoritātes.
Irānai ir vienas no lielākajām naftas un gāzes rezervēm pasaulē, bet aizdomas rosinājuši tās centieni attīstīt atomenerģijas programmu. Izraēla un citi Irānas pretinieki uzskata, ka Teherānas režīma patiesais mērķis ir iegūt kodolieročus.
Izraēla un ASV apņēmušās nepieļaut šāda scenārija īstenošanu, tādēļ 2025. gada jūnijā veica triecienus pret Irānas kodolprogrammas objektiem. Izraēla uzskata Irānu par savu galveno ienaidnieci, jo Teherānas režīms finansē tādas teroristu organizācijas kā “Hizbullāh” un “Hamās”.
Irānu vairākkārt ir satricinājuši sabiedrības protesti, it sevišķi pēc jaunietes Mahsas Amini nāves 2022. gadā, bet valdošais režīms ir spējis noturēties pie varas.
2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā protesti atsākušies ar jaunu sparu; šoreiz iedzīvotājus visvairāk satrauc augstā inflācija un ekonomikas krīze. Valdošā režīma pretinieki aicina gāzt ājatollu Hāmenejī un nodot varu pēdējā Irānas monarha dēlam Rezam Pehlavi.