Jauna grāmata un vērienīga izstāde veltīta Ojāra Ābola daiļradei
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) atklāta gleznotāja un mākslas teorētiķa Ojāra Ābola (1922–1983) retrospektīvā izstāde “Ojārs Ābols. Cilvēka absurdie projekti uz Zemes”. Vienlaikus ar izstādes atklāšanu klajā nākusi projekta kuratores, mākslas zinātnieces Dr. art. Elitas Ansones monogrāfisks pētījums ar tādu pašu nosaukumu. Grāmata un izstāde pievēršas Latvijas okupācijas laika mākslas realitātei, pētot mākslinieka personības un radošā ceļa spriedzi starp padomju sistēmas uzspiesto ideoloģiju un tieksmi pēc Rietumu modernisma.
Ojārs Ābols tiek rakturots kā 20. gadsimta 60. un 70. gadu avangardists, laikmetīgās mākslas domas līderis un konceptuālās mākslas iedvesmotājs. Viņa darbi ir iekļauti padomju nonkonformisma mākslas kolekcijā ASV esošajā Zimmerlijas Mākslas muzejā, ko veidojuši amerikāņu kolekcionāri Nensija un Nortons Dodži. Tomēr Ābola dzīve un daiļrade raksturojama kā stāsts par fundamentālu transformāciju, kas risinājās sarežģītā vēsturiskā posmā.
Divas Ābola dzīves puses: komunisms un Rietumu māksla
Monogrāfijas autore Elita Ansone savā pētījumā mēģina salikt kopā divas it kā pretējas Ojāra Ābola dzīves daļas – komunistisko un prorietumniecisko, viņa konformismu un nonkonformismu. Šī analīze palīdz izprast mākslinieka personību, kas pastāvēja uz robežas starp padomju ideoloģijas diktātu un brīvās pasaules mākslas tendencēm. Ābols dzīvoja politiskās vardarbības laikmetā, kad aktīvām un intelektuāli izglītotām personībām nācās saskarties ar eksistenciālām dilemmām.
Mākslinieka radošais ceļš sākās ar sociālistiskā reālisma darbiem 50. gados, tostarp diplomdarbu “Jakovs Sverdlovs latviešu strēlnieku vidū Rīgā 1919. gadā”. Tomēr jau piecdesmito gadu beigās gleznotājs sāka aktīvi meklēt jaunus izteiksmes līdzekļus, sekojot modernisma tendencēm pasaulē, īpaši vēlīnajam kubismam. Šī pretrunu pilnā attīstība atspoguļojas arī viņa darbos, kas izstādē un grāmatā aplūkojami.
Izstādes un grāmatas vēstījums
Izstāde “Cilvēka absurdie projekti uz Zemes”, kas LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē skatāma no 2026. gada 10. janvāra līdz 10. maijam, piedāvā daudzslāņainu skatījumu uz mākslinieku. Tā atklāj spriedzi starp padomju ideoloģiju un neangažētu mākslu, sadarbību un pretdarbību, konformismu un nonkonformismu. Agrīnās sociālistiskā reālisma gleznas iezīmē Ābola darbību padomju ideoloģijas ietvaros, savukārt no 1960. gadiem viņa daiļradē parādās brīvas radošās izvēles – skarbais stils, ekspresionisms, abstrakcija un konceptuāli gleznu cikli, ko iedvesmojusi saskarsme ar Rietumu mākslu.
Grāmata ir rūpīgs pētījums par mākslinieku, kurš tiek raksturots kā 20. gadsimta 60. un 70. gadu avangardists un laikmetīgās mākslas domas līderis Latvijā. Izdevums palīdz izveidot dziļāku priekšstatu par Ābola radošo un politisko biogrāfiju, atklājot viņa iekšējo spriedzi starp konformismu un nonkonformismu, starp padomju sistēmu un tieksmi pēc Rietumu modernisma.
Personība un tās ietekme uz Latvijas mākslas vēsturi
Elita Ansone uzsver, ka Ābola mantojums kalpo kā spogulis sarežģītai Latvijas vēsturei 20. gadsimta otrajā pusē. Viņš bija erudīts intelektuālis, ilggadējs Mākslinieku savienības valdes loceklis un Gleznotāju sekcijas priekšsēdētājs (1973–1981), kurš uzstājās ar kaismīgām runām par mākslu un uzskatīja, ka tai sabiedrības dzīvē ir nozīmīga loma. Ābola aktīvisms, māksliniecisko uzskatu veidošanās un transformācija ir stāsts par to, kā ar komunisma ideāliem pārņemts jauneklis mainās un kļūst par nozīmīgu modernisma mākslas praktiķi un teorētiķi, un pat par Latvijas konceptuālās mākslas iedvesmotāju.
Mākslinieks dzīvoja pastāvīgā spriedzē starp savu kā komunistu un kā mākslinieku, cenšoties integrēt Rietumu mākslas un dzīvesveida ietekmes, vienlaikus darbojoties okupācijas sistēmas izveidotajās struktūrās. Ābola biogrāfija un viņa mākslas transformācija atspoguļo ne tikai personisko ceļu, bet arī sarežģītos Latvijas vēstures procesus 20. gadsimta otrajā pusē.
Vērtējums unikalitāte un mantojums
Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore, uzsver, ka šādas personībām veltītas izstādes palīdz skatītājam noteikt vērtību mērus un saskatīt lielākas likumsakarības Latvijas mākslas attīstībā. Ojāra Ābola daiļrade, kas atspoguļo laikmetam aktuālu problemātiku, tiek vērtēta kā nozīmīgs ieguldījums Latvijas kultūras ainavā. Viņa spēja risināt laikmetam aktuālu problemātiku, eksperimentējot ar formālajiem aspektiem, krāsu attiecībām, faktūru un kolāžu, padara viņu par nozīmīgu figūru Latvijas mākslas vēsturē.
Amerikāņu kolekcionāri Nensija un Nortons Dodži jau agrāk novērtēja Ābola darbus, iekļaujot tos padomju nonkonformisma mākslas kolekcijā. Viņa darbu nozīmīgumu apliecina arī fakts, ka viņš tika iekļauts to mākslinieku sarakstā, kuriem 1962. gadā Hruščova laika formālisma apkarošanas kampaņas laikā tika pārmesta nevēlamā māksla, uz laiku izstumjot viņu no mākslas aprites.