Trešdien, 14. janvārī, Rīgā, Dailes teātrī norisinājās augsta līmeņa konference “Latvijas – Polijas stratēģiskās aizsardzības sadarbības diena”. Pasākumu noslēdza paneļdiskusija, kurā apsprieda Polijas straujo attīstību aizsardzības un industriālās ražošanas jomā, kā arī iespējas Latvijai stiprināt savu drošību un ekonomisko noturību, ciešāk sadarbojoties ar Poliju.
Polijas Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta Aizsardzības rūpniecības nodaļas vadītājs Rafals Sordils diskusijā Polijas aizsardzības rūpniecību raksturoja kā sava veida hibrīdu, kas sastāv no trim daļām.
Pirmā ir valsts īpašumā esošā aizsardzības rūpniecība – Polijas grupa PGZ sastāv no aptuveni 50 līdz 78 uzņēmumiem. Tā tika konsolidēta 2013. gadā un nodarbina aptuveni 20 000 cilvēku Polijā. Tas nozīmē, ka Polija kā valsts ir ne tikai īpašniece, bet arī regulētāja un kliente, piebilda Sordils.
Otrā daļa ir privātais sektors, kas sastāv no aptuveni 1000 uzņēmumiem un kurā kā zvaigzni Sordils izcēla “WB Group” – Polijas lielāko privāto koncernu aizsardzības nozarē.
Trešajā daļā – liels skaits ārvalstu investoru, piemēram, “Lockheed Martin”, “Leonardo”, “Pratt & Whitney”, “Boeing“, “Airbus“, “GE Aerospace” un citi. Tas viss kopā veido militārās rūpniecības ekosistēmu.
Polijas Ārlietu ministrijas pārstāvis arī uzsvēra valsts ekonomisko izaugsmi: “Ja 2016. gadā Polijas IKP bija 500 miljardi ASV dolāru, desmit gadus vēlāk tas sasniedzis jau 1 triljonu ASV dolāru. “Tātad desmit gados mēs esam divkāršojuši savu ekonomiku, kas Eiropā vēl nekad nav bijis. Mums ir ļoti paveicies ar mūsu izaugsmi, un tas ietekmē arī aizsardzības rūpniecību.”
“Es vēroju, ka Polija kļūst par jauno centru,” diskusijā sacīja deputāts Māris Kučinskis (AS), attiecinot to gan uz drošību, gan ekonomiku.
“Latvijas militārā industrija ir samērā labā stāvoklī, bet mēs varam labāk,” pauda Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas (“MilTech”) izpilddirektors Artis Pabriks. Pašlaik asociācijā apvienojušies 43 biedri, tai skaitā ārzemju kompānijas, kas iecerējušas šeit attīstīt biznesu. Vēl pirms aptuveni diviem gadiem asociācijā bijuši vien seši biedri. Pabrika vērtējumā Latvija dronu un robotikas industrijā šobrīd ieņem pirmo pozīciju Baltijā.
Skaidrojot, ko “mēs varētu labāk”, Pabriks akcentēja, ka ir svarīgi, lai jaunie produkti pēc iespējas ātrāk nonāk testēšanai Latvijas bruņotajos spēkos, kā arī kara apstākļos. “MilTech” izpilddirektora skatījumā nepieciešams arī atbalsts eksportam. “Latvija nav liela valsts, bet mēs strauji augam militārajā industrijā. Tas nozīmē, ka šie produkti mums ir jāved tur, kur tie ir nepieciešami un kur mēs esam spējīgi iekarot nišu.”
Viņš arī novērojis, ka starptautiskās izstādēs ierasti tiek prezentēts liels skaits dažādu dronu, taču daļa no tiem pagaidām ir tikai uz papīra vai uz plauktiņa, kamēr Latvijā tapušie jau ir pārbaudīti kaujā un funkcionē. “Mums tas laiks ir jāizmanto, un to mēs nevaram izdarīt bez valsts atbalsta,” uzsvēra Pabriks.
“Ir jānoņem bremzes un šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir jāspēj iegūt viss iespējamais pieejamais atbalsts no valsts, lai industrijai palīdzētu pārbaudīt savus jaunos produktus, aiziet uz eksportu, palielināt sevi un savas ražošanas spējas un konsolidēties,” viņš mudināja.
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis atzīmēja, ka Latvija bija pirmā Eiropas Savienībā, kas uzdrošinājās kohēzijas politikas finansējumu izmantot duālajā pielietojumā.
Vēsture mums parāda, ka visos brīžos Baltija un tai līdzīgi domājošo valstu kopums ir bijis visstiprākais tad, kad valstis ir sadarbojušās, akcentēja Miezainis.
Portāls “Delfi” jau ziņoja, ka pasākuma pirmajā daļā tika iezīmētas aktuālās ģeopolitiskās tendences, NATO austrumu flanga drošības izaicinājumi, kā arī Polijas aizsardzības industrijas pieredze.
Polijas Republikas vēstniecības Latvijā pilnvarotais lietvedis Tomašs Serotičs uzsvēra, ka “Latvija nav viena. Polija ir pilnībā apņēmusies nodrošināt Latvijas drošību”.
Saskaņā ar Serotiča sacīto Polija pašlaik piedzīvo jaunu zelta laikmetu – nepieredzētu ekonomisko izaugsmi. “Mēs tikko esam iekļuvuši triljonāru klubā, kas nozīmē, ka Polijas ekonomikas vērtība ir triljons ASV dolāru, tādējādi kļūstot par 20. lielāko ekonomiku pasaulē. Mēs esam arī līderi aizsardzības izdevumos. Pagājušajā gadā tie sasniedza 4,7 % no IKP, šogad sasniegs 4,8 % no IKP,” pauda Polijas pārstāvis, uzskaitot, kam valsts tērējusi līdzekļus – iznīcinātāju, tanku un pretgaisa un ūdeņu aizsardzības sistēmu iegādei. Piemēram, Zviedrijas uzņēmums “Saab” izvēlēts par jauno zemūdeņu piegādātāju Polijas jūras flotei, un līguma vērtība pārsniegs 2 miljardus eiro.
Lasiet arī
“Latvijas – Polijas stratēģiskās aizsardzības sadarbības diena” bija vērsta uz ilgtermiņa reģionālās sadarbības stiprināšanu, veidojot platformu politiskam dialogam, industrijas kontaktiem un kopīgu iniciatīvu attīstībai drošības un aizsardzības jomā.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit