Telpu futbols joprojām ir relatīvi jauns, bet augošs sporta veids. Pirmais FIFA Pasaules kauss notika 1989. gadā Nīderlandē (finālā Brazīlija ar 2:1 uzveica mājiniekus), pirmais UEFA Eiropas čempionāts notika 1996. gadā Spānijā (finālā mājinieki ar 5:3 apspēlēja krievus), bet pirmais oficiālais FIFA rangs tika ieviests tikai 2024. gada maijā. Labā nozīmē stabilai Eiropas vidusmēra izlasei Latvijai tobrīd bija viens no sliktākajiem posmiem ilgā laikā, kas jaunizveidotajā rangā deva tikai 87. starta pozīciju pasaulē.
2021. gada izskaņā leģendārā Latvijas trenera Artura Šketova 18 gadi pie Latvijas izlases stūres beidzās ar 2:8 Baltijas kausā Salaspilī pret Lietuvu. Viņa vietā tika apstiprināts titulētais portugālis Orlandu Duarte, kurš iepriekš bija strādājis ar “Nikaru” un vēlāk – arī ar RFS, tomēr viņš amatā tā arī nedebitēja. Grožus pārņēma Somijas lielklubu “Kampuksen Dynamo” trenējušais melnkalnietis Vasko Vujovičs, kurš arī vēlāk nokļuva RFS. Viņa vadībā bija daudz eksperimentu un spēles stila maiņa, taču arī daudz zaudējumu – 22 spēļu bilance 4-5-13 (vārti 53:82), deviņu zaudējumu un 13 neuzvarētu spēļu sērija (0-3-10) un pēdējā vieta atlases pamatkārtā konkurencē ar Slovākiju (0:3, 1:4) un Vāciju (5:1, 1:3), pēdējā kārtā gan vēl pretendējot arī uz pirmo vietu un iekļūšanu Elites kārtā. 2024. gada februārī Ogrē 4:5, 3:3 pārbaudes spēlēs pret Kosovu, un maijā līgums netika pagarināts.
2024. gada vasarā Latvijas izlases stūri pārņēma Itālijas izlasi trenējušais Masimiljāno Bellarte. Viņa vadībā nospēlēts tieši tikpat daudz spēļu, cik Vujoviča, bet bilance ir kardināli atšķirīga, uzvarot katrā otrajā spēlē (11-4-7, vārti 69:54) un ļoti atzīstami spēlējot arī pret ranga labāko četrdesmitnieka izlasēm. Uzvarēti turnīri Horvātijā, Indonēzijā un Rumānijā, izbraukumā uzveikta arī finālturnīra pirmā pretiniece Gruzija un meistarība pārbaudīta arī pret ranga augšgalā esošajām Portugāli un Maroku. Pret izlasēm, kuras pašreizējā rangā ieņem no 15. līdz 36. vietai, Latvijas bilance Bellartes vadībā ir 6-3-0. Taču ne pārāk labi gājis pret rangā nedaudz zem mums esošajām Kosovu, Lietuvu un Melnkalni (1-1-3), daudz vārtu salaižot pēc pašu kļūdām, kas varētu nebūt sakritība un varētu liecināt, ka labāk sanāk spēlēt no aizsardzības, nevis no nosacītām spēka pozīcijām .(vai arī labāk noskaņoties pret stiprākām izlasēm)
Bellartes vadībā
Norādīta vieta jaunākajā (decembra) FIFA rangā.
Pie Bellartes aizvadītas tikai pārbaudes spēles (pārsvarā diezgan optimālos sastāvos), kurām rangā ir mazāks svars nekā kvalifikācijas spēlēm, taču arī ar tām bijis gana, lai pusotra gada laikā Latvijas valstsvienība FIFA rangā pakāptos uz 52. vietu (vēl pirms ne pārāk sekmīgā Čehijas turnīra). Latvijas 35 vietu kāpums (faktiski gan 33, jo rangā vairs nav Laosas un Taivānas, kuras sāka ar 64. un 85. vietu un bija par mums augstāk) šajā laika posmā ir lielākais visā pasaulē – tālāk seko Čīle (+28) un Dānija (+21). Protams, jo augstāk esi, jo grūtāk veikt vērā ņemamu kāpumu – punktu izteiksmē Latvija ar +83 punktiem ir piektajā vietā, pavisam nedaudz atpaliekot no Baltkrievijas un Vjetnamas (abām +84), bet punktu progresa priekšgalā ir Ukraina (+144) un ranga līdere Brazīlija (+106).
Labāko desmitniekā bez Brazīlijas ir arī Portugāle, Spānija, Argentīna, Irāna, Maroka, Krievija, Ukraina, Kazahstāna un Francija, un visas Latvijas grupas pretinieces ir labāko piecpadsmitniekā – Horvātija decembrī apsteidza Gruziju un pakāpās uz 14. vietu, gruzīnus nobīdot uz 15. Telpu futbola rangā ir 139 aktīvas izlases (salīdzinājumam – lielajā futbolā Latvija ir 140. starp 210 aktīvām izlasēm), ārpus ranga paliekot arī piecām Eiropas zemēm – Fēru salām, Islandei, Lihtenšteinai, Īrijai un Luksemburgai. Latvija rangā ir augstāk par visām Britu salu un Skandināvijas izlasēm, tikai otrajā simtā ir arī tādas futbola zemes kā Austrija, Turcija un Šveice – telpu futbola specifika, kur valstu spēku samēri ir būtiski atšķirīgi no klasiskā futbola. Eiropas rangā Latvija ir 24. vietā starp 50 aktīvām izlasēm.
Oficiālas kvalifikācijas spēles neesam aizvadījuši gandrīz trīs gadus, un iepriekšējais cikls bija neveiksmīgs, taču šā pusotra gada rezultāti ļauj uz finālturnīru raudzīties ar cerībām – objektīvi mēs būsim grupas pastarīši, bet ar pietiekami reālām cerībām, ka izlašnieku skaļi paustais mērķis par izkļūšanu no grupas ir pavisam reāli izpildāms uzdevums, ne tikai sapnis. Bellartes vadībā pret finālturnīra pirmā groza komandām bilance ir 0-0-2, pret otrā groza 1-1-0, pret trešā groza 1-1-0 un pret mūsu ceturto grozu 2-1-2. Kopējā bilance pret finālturnīra komandām ir 4-3-4 (vārti 27:27), bet varbūt pat labi, ka pēdējā turnīrā decembrī ne vien nospēlējām 1:1 ar finālturnīra otrā groza komandu Čehiju, bet arī zaudējām gan (finālturnīru nesasniegušajai) Kosovai (4:7), gan Lietuvai (1:4), kas nedaudz remdēja eiforiju un nolaida atpakaļ uz zemes.
Lai nu kā, Bellarte darbu ar izlasi varēs turpināt arī pēc finālturnīra – līgums līdz 2027. gada beigām tika pagarināts vēl novembra beigās. Aprīlī Latvija sāks 2028. gada Pasaules kausa atlasi, priekšsacīkstēs aizvadot apļa turnīru pret Albāniju (86. vieta rangā), Kipru (93.) un Sanmarīno (132.). Turnīra saimniece vēl nav paziņota, tālāk tiks divas stiprākās izlases.
Vietu kāpums un kritums no 2024. gada maijam līdz 2025. gada decembrim
Punktu kāpums un kritums
Apakšgrupas pēc decembra ranga
Latvijas izlases kandidāti
Saistītie raksti:
Latvijas treneris Bellarte un kapteinis Matjušenko par finālturnīra pretiniecēm un izredzēm
Divi futzāla sapņi – Eiropas čempionāts un cīņas pret trīskārtējo Čempionu līgas uzvarētāju
Futzāla talants Tarakanovs beļģu flagmanī debitēja ar hat-trick un EČ liek augstus mērķus
Miks Babris optimistisks par izredzēm EČ: “Nebaidos teikt, ka rādām Eiropas Top 10 futzālu”