Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tiek izskatīts kā viens no diviem kandidātiem uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatu, liecina Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājas Aurores Lalukas paziņojums par trešdienas neformālo viedokļu apmaiņu ar ECB viceprezidenta amata kandidātiem.
Trešdien, 14. janvārī, Ekonomikas un monetārās komitejas locekļi rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu ar sešiem kandidātiem uz nākamo ECB viceprezidenta amatu.
Komitejas koordinatori, kas pārstāvēja komitejas sastāva lielāko daļu, atbalstīja Kazāku un Mario Centeno kā vēlamos kandidātus šim amatam.
Valdība decembrī apstiprināja Kazāka kandidatūru ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam. Finanšu ministrija (FM) norādījusi, ka Kazāks ir starptautiski atzīts makroekonomists ar plašu profesionālo pieredzi monetārajā politikā, finanšu stabilitātē un banku sektorā, un viņa izvirzīšana būtiski stiprinātu Latvijas pārstāvniecību ES institūcijās.
FM skaidro, ka ECB viceprezidents ir viens no centrālajiem amatiem Eiropas ekonomiskajā un finanšu sistēmā. Vietnieks īsteno eirozonas monetāro politiku, piedalās lēmumu pieņemšanā par banku uzraudzību, pārstāv ECB starptautiskajos formātos, kā arī ir atbildīgs par makroprudenciālo politiku un finanšu stabilitāti.
Saskaņā ar Līgumu par ES darbību ECB valdē ir priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un četri valdes locekļi. Viņus pēc ES Padomes ieteikuma, ko tā sniedz pēc apspriedes ar Eiropas Parlamentu un ECB Padomi, ieceļ Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu no izvirzītajiem kandidātiem – personām ar nevainojamu reputāciju un profesionālo pieredzi monetāros vai banku jautājumos.
ECB valdes locekļu amata pilnvaru laiks ir astoņi gadi, un to nepagarina. Tikai ES dalībvalstu pilsoņi var būt par ECB valdes locekļiem. ECB valdē līdz 2027. gada beigām, ņemot vērā esošo valdes locekļu pilnvaru laikus, būs jāpārvēlē četri valdes locekļi, tajā skaitā valdes priekšsēdētājs un valdes priekšsēdētāja vietnieks.
Esošā ECB viceprezidenta Luisa de Gindosa pilnvaru termiņš beigsies 2026. gada 31. maijā, tāpēc Latvijai ir iespēja izvirzīt savu kandidātu šim amatam.
Kazāks Latvijas Bankas prezidenta amatā uz otro termiņu pērn februārī tika ievēlēts tikai ar otro piegājienu. Pirmajā kārtā Kazāku politisko intrigu rezultātā nepārvēlēja.
Kazāks Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā, Kembridžas Universitātē – diplomu ekonomikā, bet Londonas Universitātē – maģistra grādu ekonomikā un doktora grādu ekonomikā.
Kazāks strādājis kā vadošais ekonomists FM Makrofiskālās analīzes un prognozes departamentā, bijis pētniecības asistents “International Research and Exchanges Board” (IREX) Rīgas birojā.
Tāpat Kazāks bijis pētnieka asistents Londonas Universitātes koledžas Slāvu un Austrumeiropas studiju skolas Sociālo zinātņu departamentā (“Social Sciences Department, School of Slavonic and East European Studies, University College London”).
No 2005. gada Kazāks bija “Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā un galvenais makroekonomikas analītiķis Baltijā, bet no 2010. gada līdz 2018. gada augustam – “Swedbank” grupas galvenā ekonomista vietnieks, “Swedbank Latvija” galvenais ekonomists un “Swedbank” grupas Baltijas valstu Makroekonomikas pētījumu daļas vadītājs.
Kazāks kopš 2018. gada augusta bija Latvijas Bankas padomes loceklis, bet 2019. gada decembrī ar 76 deputātu balsīm Saeima viņu pirmoreiz ievēlēja par Latvijas Bankas prezidentu.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu