Nesenā ASV spēku operācija Venecuēlā parādīja, cik atšķirīga ir Eiropas Savienības (ES) valstu reakcija. Attieksme pret notikumiem Irānā, kur tiek apspiesti pret valdošo režīmu vērstie protesti un kuros dzīvību zaudējuši vismaz daži tūkstoši protestētāju, liecina, ka gan bloka valstu, gan arī ES kā vienota veseluma nostāja ir saskaņotāka. Jaunas Eiropas mēroga sankcijas varētu noteikt, ja par to vienosies dalībvalstis.
Eiropas Savienības līderi vienoti atbalstā Irānas protestu dalībniekiem
Eiropas Savienība ir paudusi skaidru atbalstu pret Irānas Islāma Republikas varu noskaņotajiem protestētājiem. Otrdien, tiekoties ar Vācijas premjerministru Frīdrihu Mercu, bloka vadošā diplomāte Kaja Kallasa uzsvēra – Eiropas rīcība nav vērsta uz varas maiņu Irānā:
“Neviens nezina, ko nesīs tuvākās dienas un nedēļas. Gluži kā Asada režīma krišana, tas visiem bija pārsteigums. Bieži vien šie režīmi ir ļoti, ļoti noturīgi. [..] Mēs turpināsim atbalstīt pilsonisko sabiedrību, un mēs noteiksim papildu sankcijas pret tiem, kas lieto vardarbību pret miermīlīgajiem protestētājiem, lai parādītu, ka mēs nosodām šādu rīcību. Galu galā tā ir Irānas tauta, kurai ir jāveic izvēle.”
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena otrdien apliecināja, ka steidzami rosinās noteikt jaunas sankcijas pret tiem, kas ir atbildīgi par represijām Irānā.
Tiesa, dienu iepriekš notikušajā preses konferencē Eiropas Komisijas runasvīrs Anuars Elanuni norādīja, ka dalībvalstu lēmumam par jaunu sankciju pieņemšanu ir jābūt pieņemtam vienbalsīgi.
Vērts piebilst, ka pērnā gada rudenī Eiropas Savienība atjaunoja sankcijas pret Irānu, kas 2015. gadā tika iesaldētas līdz ar noslēgto vienošanos par Irānas kodolprogrammu ar pasaules lielvarām. Noteikto ierobežojumu vidū ir ceļošanas aizliegumi, līdzekļu iesaldēšana, kā arī sankcijas tirdzniecības, finansu un transporta nozarēs. Spēkā ir arī ES sankcijas pret Irānu par tās atbalstu Krievijas izvērstajam karam Ukrainā un cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.
Reaģējot uz notiekošo Irānā, aizliegumu šajās dienās tikmēr noteikusi viena cita Eiropas institūcija.
Nedēļas sākumā kļuva zināms, ka Eiropas Parlaments liegs piekļuvi Irānas diplomātiem un pārstāvjiem likumdevēja ēkām Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā.
Kā platformā “X” skaidroja parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, šāds solis sperts, lai parlaments nepieļautu tāda režīma leģitimizēšanu, kas sevi uzturējis ar spīdzināšanu, represijām un slepkavību.
Intervijā izdevumam “Politico” Metsola atbalstīja jaunu Eiropas mēroga sankciju noteikšanu pret Irānu. Politiķe vērtēja, ka jaunajām sankcijām jābūt efektīvām un mērķētām, tādējādi nodrošinot atbildību. Viņasprāt, Eiropas Savienībai vajadzētu parādīt, ka tā vēro notiekošo un rīkojas.
Vairākas bloka valstis aizvadītajās dienās ir izsaukušas Irānas vēstniekus, lai paustu nosodījumu protestu apspiešanai. Tikmēr par atbalstu jaunām sankcijām izteikušās vairākas valstis.
“Irāna – tas ir ļoti represīvs, antidemokrātisks un autoritārs režīms, kas ilgstoši grāvis sieviešu tiesības,” pauda Īrijas premjers Saimons Hariss. “Sankcijām uz Irānu ir bijusi ekonomiska ietekme, un tāda arī paliek. Es dotu priekšroku papildu sankcijām. Domāju, ka ārpasaulei ir jābūt ļoti uzmanīgai, lai mēs netieši nepalīdzētu valdībai.”
Nīderlandes ārlietu ministrs Dāvids van Vēls pat aicinājis Eiropas Savienību pasludināt Irānas Revolucionāro gvardi par teroristisku organizāciju.
Domnīcas “Vācijas Ārlietu padome” asociētais pētnieks Kornēliuss Adebārs komentārā raidsabiedrībai “Deutsche Welle” paudis vērtējumu, ka Eiropas Savienībai ir ierobežotas iespējas. Ja iepriekš noteiktās sankcijas nav spējušas izmainīt vēlamās izmaiņas Irānas režīma uzvedībā, neesot pamata uzskatīt, ka jaunas sankcijas dotu vēlamo iznākumu. Pētnieka vērtējumā Eiropas Savienības valstīm vēl paliek iespēja atsaukt savus vēstniekus no Irānas, tā palielinot diplomātisko spiedienu uz valsti.
KONTEKSTS:
Irāna ar vairāk nekā 90 miljoniem iedzīvotāju ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām valstīm Tuvo Austrumu reģionā. Gadsimtiem ilgi tā bijusi pazīstama kā Persija. 1979. gadā islāma fundamentālisti sarīkoja revolūciju, kuras rezultātā tika gāzta monarhija un izveidota Irānas Islāma Republika. Irānā pie varas nostiprinājās teokrātisks režīms, kurā galvenā loma ir islāma garīdzniekiem. Šis režīms ir apspiedis opozīciju, ierobežojis sieviešu tiesības un vajājis dažādas minoritātes.
Irānai ir vienas no lielākajām naftas un gāzes rezervēm pasaulē, bet aizdomas rosinājuši tās centieni attīstīt atomenerģijas programmu. Izraēla un citi Irānas pretinieki uzskata, ka Teherānas režīma patiesais mērķis ir iegūt kodolieročus.
Izraēla un ASV apņēmušās nepieļaut šāda scenārija īstenošanu, tādēļ 2025. gada jūnijā veica triecienus pret Irānas kodolprogrammas objektiem. Izraēla uzskata Irānu par savu galveno ienaidnieci, jo Teherānas režīms finansē tādas teroristu organizācijas kā “Hizbullāh” un “Hamās”.
Irānu vairākkārt ir satricinājuši sabiedrības protesti, it sevišķi pēc jaunietes Mahsas Amini nāves 2022. gadā, bet valdošais režīms ir spējis noturēties pie varas.
2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā protesti atsākušies ar jaunu sparu; šoreiz iedzīvotājus visvairāk satrauc augstā inflācija un ekonomikas krīze. Valdošā režīma pretinieki aicina gāzt ājatollu Hāmenejī un nodot varu pēdējā Irānas monarha dēlam Rezam Pehlavī.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu