Nīderlandes pensiju sistēmā gaidāmas tektoniskas pārmaiņas. To paredz Nākotnes pensiju likums (likuma nosaukums Nīderlandē – Wet toekomst pensioenen).
Līdz 2028. gada 1. janvārim Nīderlandes pensiju fondiem, kas ir vieni no lielākajiem Eiropā pārvaldīto summu ziņā (kopumā gandrīz divi triljoni eiro), ir jāpāriet uz jaunu kārtību. Būtībā pārmaiņas skar to, kā valsts organizē pensiju naudas pārvaldību.
Nīderlandes pensiju sektors ir lielākais eirozonā, līdz ar to pārmaiņas pensiju sistēmā skar ne tikai šo valsti, bet arī visu Eiropas finanšu tirgu. Tiek lēsts, ka pārejas laikā no 2025. līdz 2028. gadam tiks pārdotas valstu ilgtermiņa obligācijas aptuveni 100–150 miljardu eiro vērtībā. Tik liela apjoma valstu obligāciju pārdošana var radīt spriedzi Eiropas obligāciju tirgos.
Te jāpaskaidro, ka valstu obligācijas ir veids, ko valstis izmanto, lai aizņemtos naudu. Tad, kad daudzi investori vienlaikus pārdod šādas obligācijas, obligāciju cenas krītas un procentu likmes ceļas. Augošās procentu likmes valstīm sadārdzina naudas aizņemšanos, īpaši laikā, kad daudzās valstīs to valdības jau tā arvien vairāk naudas tērē aizsardzībai. Paredzams, ka lielākā daļa pārdodamo obligāciju būs no Vācijas, Francijas un Nīderlandes.
Tiek prognozēts, ka dažādas valstis šo pārmaiņu ietekmi izjutīs atšķirīgi. Piemēram, Nīderlandē aptuveni viena piektdaļa valsts parāda pieder Nīderlandes pensiju fondiem, un tas ir apmēram divreiz vairāk nekā Vācijā.
Kopumā šie procesi norāda uz to, ka Eiropas obligāciju tirgiem gaidāms sarežģīts laiks. Nīderlandes pensiju fondiem pārdodot 30 gadu obligācijas, 40 gadu obligācijas un pat 50 gadu obligācijas, būtisks jautājums ir – kas tās pirks?
«Ietekme uz finanšu tirgiem ir iespējama, taču tā drīzāk būs strukturāla, nevis izpaudīsies īstermiņa svārstībās. Vēsturiski Nīderlandes pensiju fondi ir bijuši nozīmīgi tā dēvēto ļoti garo valsts obligāciju pircēji, un pāreja uz lielāku ieguldījumu īpatsvaru riskantākos aktīvos var mazināt pieprasījumu pēc šīm obligācijām, īstermiņā samazinot to vērtību, bet ilgtermiņā palielinot sagaidāmo ienesīgumu. Latvijas pensiju otrā līmeņa plāni arī iegulda obligācijās, taču dara to ļoti diversificēti. Kopumā vērtējot, Nīderlandes reformai nevajadzētu negatīvi ietekmēt Latvijas pensiju plānu rezultātus,» skaidro Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska.
Arī SEB Investment Management valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds prognozē, ka Nīderlandes reformai tiešas ietekmes uz Latvijas pensiju plānu rezultātiem nebūs. Ietekme būs pastarpināta, līdz ar procentu likmju izmaiņām, taču tā nebūs īpaši būtiska, jo Latvijas pensiju plānu ieguldījumi ļoti gara termiņa obligācijās ir nelieli.
Maina pēc būtības
Līdz šim Nīderlandes pensiju uzkrājumi strādāja saskaņā ar sistēmu, kurā pensionāriem tika garantēta fiksēta apjoma pensijas izmaksa. Tas nozīmē, ka pensiju fondiem bija vairāk jāinvestē valstu ilgtermiņa obligācijās, kas tiek uzskatītas par stabilākām nekā citi ieguldījumu varianti. Šie ieguldījumi obligācijās atbilda pensiju fondu ilgtermiņa solījumiem, kas tika doti tiem cilvēkiem, kuri krāja naudu pensijai.
Tagad vairs netiks solīts noteikts pensiju apjoms. Tā vietā izmaksas lielums būs atkarīgs no iemaksām un svārstīsies līdz ar tirgus izmaiņām. Līdz ar to pensiju fondi varēs izvēlēties riskantākus aktīvus un mazāk ieguldīt, piemēram, valstu obligācijās. Protams, Nīderlandes pensiju fondi uzņemsies salīdzinoši mazāku risku, investējot naudu tiem cilvēkiem, kuri pēc vecuma ir tuvāk pensionēšanās brīdim, un lielāku risku – jaunākiem cilvēkiem. Turklāt solidaritātes mehānismi palīdzēs sadalīt riskus un ierobežot zaudējumus.
Nīderlandes centrālā banka norāda, ka jaunās sistēmas mērķis ir mazināt paaudžu atšķirības, un uzsver arī to, ka jaunā sistēma ir labāk piemērota pašreizējām darba tirgus tendencēm, respektīvi, tam, ka darbinieki biežāk nekā senāk maina darba vietas.
Vēsturiski Nīderlandes pensiju fondi īstenoja tādu ieguldīšanas politiku, kuras mērķis bija nevis maksimāli izmantot finanšu tirgus iespējas, bet vispirms salāgot ieguldījumu termiņus ar plānoto pensiju izmaksu termiņiem, protams, cenšoties gūt arī investīciju peļņu šajā procesā. «Nīderlandes pensiju reforma mainīs valsts pensiju sistēmas darbības principu no noteiktu izmaksu metodes, kurā dalībniekam pēc iepriekš noteiktas metodes tiek aprēķināta garantēta pensija, uz noteiktu iemaksu metodi, kurā katrs dalībnieks veic regulāras iemaksas, un pensijas apmērs ir atkarīgs gan no iemaksu apmēra, gan no investīciju rezultāta,» reformu kopumā pozitīvi vērtē J. Rozenfelds.
Tātad summa, ko savā pensijā saņems pensionārs, būs atkarīga no tā, cik labi veiksies investīcijās. Kā jau iepriekš minēts, šo izmaiņu dēļ pensiju fondiem vairs nebūs jātur daudz līdzekļu ilgtermiņa obligācijās un pensiju fondi centīsies ieguldīt aktīvos ar augstāku atdevi, piemēram, akcijās. Pārmaiņu idejas jēga ir pensiju naudu audzēt ātrāk, lai gan šis process ir saistīts ar lielāku risku, nekā bija līdz šim.
Pirms kovidpandēmijas procentu likmes gadiem ilgi bija zemas, turklāt sabiedrības novecošana apgrūtināja iespējas pensiju fondu līdzekļu pieaugumam kompensēt inflāciju. Turklāt pirms reformas Nīderlande bija rets piemērs tam, ka privātā pensiju sistēma sola noteikta apjoma pensiju, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Piemēram, skatoties kumulatīvo inflāciju Latvijā, labi redzams, ka aktīvie pensiju plāni ar savu ienesīgumu spēj to pārspēt. Savukārt konservatīvie plāni, vērtējot pēc ienesīguma līmeņa, būtiski atpaliek no inflācijas. Pirmspensijas plānu ienesīgums, piemēram, astoņos gados ir bijis nedaudz virs nulles, bet inflācija – ap 45%. Ir jāsecina, ka šiem plāniem pirktspējas vērtība ir kritusies.
«Nīderlandes pensiju reforma būtībā iezīmē pāreju no garantētiem pensiju izmaksu solījumiem uz uzkrājumu veidošanu, un šie uzkrājumi tiek sasaistīti ar finanšu tirgiem. Iepriekš Nīderlandes pensiju fondi solīja konkrētu nākotnes pensijas apmēru, bet jaunajā sistēmā iznākums ir atkarīgs no faktiski veiktajām iemaksām un ieguldījumu rezultātiem. Katram krājējam ir skaidrāk redzams personīgais pensiju uzkrājums, tā attīstība un saikne ar tirgus procesu diktēto ienesīgumu,» skaidro A. Dobrovoļska. Eksperte piebilst, ka Nīderlandē īstenotās pārmaiņas ir loģiskas. Tās diktē gan demogrāfiskie faktori, gan darba tirgū valdošie virzieni – cilvēki dzīvo ilgāk, strādāšanas modeļi kļūst elastīgāki, un vienlaikus aktualizējas arī pensiju sistēmas ilgtspējas jautājumi.
Garantēt fiksētas pensijas zemu procentu likmju un pieaugoša mūža ilguma apstākļos ir kļuvis arvien dārgāk un riskantāk. Vienlaikus reforma uzlabo caurspīdīgumu un sekmē taisnīgumu, jo uzkrājuma veidošanās kļūst saprotamāka gan pensiju sistēmas dalībniekiem, gan darba devējiem.
Var satricināt tirgu
Vienlaikus jāņem vērā, ka, tuvojoties pārmaiņu perioda (no 2025. līdz 2028. gadam) beigu termiņam, finanšu tirgi var izjust spiedienu. Līdz ar to investori cenšas izdomāt, kā sevi pozicionēt šajā situācijā. Daudzi Nīderlandes pensiju fondi izmanto tā dēvētās hedžēšanas jeb riska ierobežošanas instrumentus, lai tā sevi pasargātu. Šie riska instrumenti palīdz nodrošināties pret lielām procentu likmju svārstībām, kā arī pret pēkšņu akciju cenu kritumu. Tomēr, kad pāreja būs pabeigta, daudzi Nīderlandes pensiju fondi plāno ātri mainīt noteiktas pozīcijas, radot vēl lielāku tirgus svārstīgumu.
Šī steiga pārdot un pārbalansēt aktīvus var izraisīt straujas izmaiņas obligāciju tirgū. Daži pensiju fondi cenšas virzīties uz priekšu ātrāk, lai nebūtu pēdējie, kas pārdod obligācijas tad, kad to cenas krīt. Tomēr vienlaikus tas var sarežģīt situāciju, ja citi fondi kavējas ar savu pāreju.
Kopumā situācija ir tāda, ka Nīderlandes pensiju fondi ar pāreju nesteidzas. Aģentūra Reuters norāda, ka daži pensiju fondi pērn atlika pāreju uz jauno kārtību. Ņemot vērā pārejas sarežģītību, nav izslēgtas arī citas aizkavēšanās.
Vērienīgākā pensiju fondu grupa, to vidū lielākais no fondiem – ABP, pāreju plāno 2027. gada janvārī. Savukārt pirmā lielā pensiju fondu grupa, kas pārvalda aktīvus vairāk nekā 500 miljardu eiro apmērā, uz jauno sistēmu pārgāja šāgada 1. janvārī, pievienojoties nelielam skaitam mazo pensiju fondu, kuri uz jauno sistēmu pārgāja 2025. gadā. Šiem fondiem būs 12 mēneši, lai pielāgotu savus aktīvu portfeļus, un tam būtu jāpalīdz līdzsvarot pārejas ietekme uz tirgu.
Latvija soli priekšā
Nīderlandē reformas rezultātā tiks izveidota pensiju sistēma, kas strādās diezgan līdzīgi kā Latvijas otrais un trešais pensiju līmenis. «Šis ir ļoti labs piemērs, kas apliecina, ka ar Latvijas pensiju sistēmas darbības principiem viss ir kārtībā un nevajag atkārtot mūsu Baltijas kaimiņvalstu pieļautās kļūdas, kas Lietuvas un Igaunijas sabiedrībai nākotnē maksās dārgi,» norāda J. Rozenfelds. Runa ir par iespēju iedzīvotājiem izņemt savus pensiju otrajā līmenī esošos uzkrājumus.
J. Rozenfelds uzsver arī to, ka Nīderlande tikai tagad sper soli lielākas pensiju kapitāla personalizēšanas virzienā, kas padarīs pensiju sistēmu taisnīgāku attiecībā pret gados jaunākajiem pensiju sistēmas dalībniekiem, kuri līdz šim netieši un vismaz daļēji ir subsidējuši vecākās paaudzes pensijas. Latvijā pensijas uzkrājumu personalizācija pastāv jau vairāk nekā 25 gadus.
«Šajā kontekstā Latvija izskatās konceptuāli sagatavota jau sen. Mūsu trīs līmeņu pensiju sistēmā individualizācija ir iestrādāta jau pēc būtības: pirmais līmenis balstās uz solidaritātes principu, otrais līmenis ir obligāts fondēts uzkrājums ar individuālu uzskaiti, bet trešais – brīvprātīgs. Tāpēc Nīderlandes virziens drīzāk apliecina, ka Latvijas sistēmas arhitektūra ir izveidota pareizi. Galvenie izaicinājumi pie mums Latvijā nav modeļa izvēlē, bet gan komunikācijā ar pensiju sistēmas dalībniekiem un riska atbilstībā vecumam,» norāda A. Dobrovoļska.
Jāatgādina, ka Nīderlandes darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji un Nīderlandes valdība par pensiju sistēmas reformu vienojās jau 2019. gadā. 2021. gada beigās tika izstrādāts tiesību akta priekšlikuma projekts, un 2023. gada 30. maijā tika apstiprināts likums. Tas pielika punktu intensīvām debatēm par likumprojekta saturu. Likums stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā, paredzot vairākus gadus ilgu pārejas posmu.