Kā savienot ikdienas ārsta darbu ar vadošu lomu pasaules līmeņa pētījumos? To spēj paveikt profesors Mārcis Leja. Viņa vadītajos projektos iesaistītas desmitiem valstu, un pētījumu rezultāti pakāpeniski maina pieeju kuņģa vēža atklāšanai. Zinātniskās idejas tiek pārbaudītas praksē, meklējot arvien precīzākas un pacientiem saudzīgākas metodes.
Latvijas Universitātes (LU) profesora, gastroenterologa un Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktora Mārča Lejas ikdiena ir cieši saistīta ar zinātniskiem pētījumiem, vienlaikus saglabājot aktīvu darbu pacientu konsultēšanā un izmeklēšanā. Viņa pētniecības uzmanības centrā ir agrīna kuņģa vēža diagnostika un slimības gaitas prognozēšana.
Profesors Leja teica: “Mums ir izdevies ieviest daudzas metodes klīniskā praksē. Tā varbūt nav lielā zinātne, bet šobrīd, piemēram, nevienam nav šaubu, ka kuņģa baktēriju – helikobaktēriju noteikšanai – precīzākā metode ir izelpas tests. Šobrīd tas ir pieejams vairākās medicīnas iestādēs Latvijā.”
Lejas vadībā Latvija šobrīd koordinē vērienīgu starptautisku projektu vēža diagnostikas uzlabošanai, kurā iesaistītas aptuveni simt valstis. Tas gan ir tikai viens no pētniecības projektiem.
Leja sacīja: “Par kuņģa paaugstināta riska stāvokļiem, par kuņģa pirmsvēža stāvokļiem centieni šobrīd ir izveidot visas Eiropas datu platformu, lai datus apkopotu. Šajā jomā es negribētu teikt, ka mēs esam priekšgalā Eiropai, bet mēs esam priekšgala komandā, kas šo darbu veic Eiropas līmenī.”
Vienlaikus norit arī pētījumi par jauna tipa izelpas testiem, kas nākotnē varētu ļaut noteikt dažādas slimības, tostarp vēzi. To sauc par mākslīgo degunu. Pagaidām šādas testa sistēmas vēl Eiropā praksē netiek izmantotas. Ideja aizgūta no mūsu mājdzīvniekiem.
Leja paskaidroja: “Sunīti ir iespējams apmācīt, ka viņš atšķir pacientu, kuram ir vēzis, no pacienta, kuram nav vēža. Starp citu Covid-19 periodā sunīši tika apmācīti, lai atšķirtu pacientu ar Covid infekciju no tiem, kuriem viņas nav.”
Kolēģi profesora un ārsta devumu Latvijas un pasaules zinātnei vērtē kā ļoti nozīmīgu. Gastroenterologs Ivars Tolmanis teica: “Latvija kā maza valsts ir salīdzinoši grūtā situācijā ar iespēju iekļauties pasaules pētniecības apritē. Mārcis ar savu neatlaidību, ilgtermiņa sūru, grūtu darbu ir panācis to, ka mēs jau kļūstam arī atpazīstami Eiropas mērogā.”
Savukārt LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktora vietnieks Ilmārs Stonāns sacīja: “Profesora Mārča Lejas devums zinātnei ir pietiekami augstu novērtēts, piešķirot viņam Triju Zvaigžņu ordeni. Viņš ir cilvēks ar neizsmeļamu darba sparu un apbrīnojamu darba spēku un neizsīkstošām idejām.”
Profesoru zinātnē savulaik ievirzījuši vecāki – arī zinātnieki. Sākotnēji viņu saistījusi ornitologa profesija, un šī interese saglabājusies līdz pat šodienai.
Leja norādīja: “Putnu gredzenotāju sarakstā es esmu. Kādreiz pat šo un to arī apgredzenoju no putniem. Pirms pāris gadiem mums pat bija nopietnāka sadarbība par melno zīriņu ar Eiropas un Amerikas līmeņa ekspertiem.”
Gandarījumu zinātnē un motivāciju turpmākajam darbam Lejam sniedz iespēja sasniegt izvirzītos mērķus – un redzēt, ka iecerētais arī izdodas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu