Prokuratūra pieprasa nāvessodu
Dienvidkorejas prokurori ir pieprasījuši nāvessodu bijušajam valsts prezidentam Junam Sukjolam. Šis prasījums izvirzīts saistībā ar viņa mēģinājumu 2024. gada decembrī uz īsu brīdi izsludināt karastāvokli valstī. Prokuratūra apsūdz Junu sacelšanās sarīkošanā, kas saskaņā ar Dienvidkorejas likumiem ir sodāms ar nāvessodu vai mūža ieslodzījumu. Lai gan nāvessods joprojām ir spēkā, Dienvidkorejā kopš 1997. gada pastāv neoficiāls moratorijs tā izpildei. Spriedums šajā lietā gaidāms janvāra beigās vai februāra sākumā.
Karastāvokļa izsludināšanas apstākļi
2024. gada 3. decembrī prezidents Juns Sukjols televīzijas uzrunā paziņoja par karastāvokļa izsludināšanu, apgalvojot, ka tas nepieciešams valsts aizsardzībai pret “komunistiskajiem Ziemeļkorejas spēkiem” un “pretvalstiskiem spēkiem”. Viņš apsūdzēja opozīcijā esošo Demokrātisko partiju par “pretvalstiskām darbībām” un sadarbību ar Ziemeļkoreju, lai vājinātu valsti, nodēvējot tās dominanci par “likumdošanas diktatūru”. Karastāvokļa izsludināšana aizliedza visas politiskās aktivitātes, ieskaitot Nacionālās asamblejas un vietējo likumdošanas orgānu sēdes, kā arī noteica ierobežojumus presei. Ziņots arī, ka Juns pavēlējis aizturēt vairākus politiskos oponentus.
Sekas un politiskā krīze
Juna Sukjola lēmums izraisīja plašus protestus gan valsts iekšienē, gan starptautiskā līmenī. Nacionālā asambleja jau 2024. gada 14. decembrī balsoja par Juna atstādināšanu no prezidenta amata impīčmenta ceļā, un šī gada aprīlī Konstitucionālā tiesa viņu oficiāli atcēla no amata. Juns tika apcietināts 19. janvārī par īslaicīgo karastāvokļa izsludināšanu, taču vēlāk atbrīvots no pirmstiesas apcietinājuma. Viņš joprojām noliedz apsūdzības, apgalvojot, ka viņa rīcība bija nepieciešama, lai pievērstu uzmanību politisko pretinieku radītajiem šķēršļiem.
Vēsturiskais konteksts un pašreizējā situācija
Šī bija pirmā reize kopš 1979. gada, kad Dienvidkorejā tika izsludināts karastāvoklis. Juna advokāti tiesas sēdēs ir centušies pārliecināt, ka karastāvokļa izsludināšana atbildusi varas dalīšanas principiem un nav uzskatāma par noziegumu, atsaucoties uz Rietumu politiskajiem teorētiķiem. Juna vadības laikā valsts saskārās ar politisko spriedzi, ko izraisīja viņa mēģinājumi īstenot savu politisko darba kārtību, saskaroties ar opozīcijas vairākumu Nacionālajā asamblejā. Tiek uzskatīts, ka karastāvokļa izsludināšana bija saistīta ar politiskajām domstarpībām, opozīcijas mēģinājumiem impīčēt viņa kabineta locekļus un viņa paša un viņa sievas skandāliem.
Nākotnes perspektīvas
Papildus apsūdzībai par sacelšanos, pret Junu norisinās vēl trīs tiesas prāvas. Viens no apsūdzības punktiem ietver arī tiesiskuma kavēšanu, par ko prokuratūra pieprasījusi desmit gadu cietumsodu. Apsūdzība norāda, ka Juns “privatizējis” valsts institūcijas, lai slēptu un attaisnotu savas darbības. Valsti kopš pagājušā gada vidus vada prezidents Li Džemjuns, kurš ir ilggadējs Juna politiskais sāncensis.