ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ir gatavs darīt visu, lai iegūtu Grenlandi. Tomēr vairākums grenlandiešu nevēlas nonākt ASV pārvaldībā. Nūkas un Vašingtonas attiecībās dziļu rētu ir atstājušas ASV militārās operācijas Grenlandē Aukstā kara laikā, kuru rezultātā pasaulē lielākās salas ledus un sniegs ticis piesārņots ar radioaktīvām vielām.

Vairākas valstis Grenlandi iekārojušas resursu un izvietojuma dēļ

Grenlande ir lielākā sala pasaulē, tomēr tā pieder Dānijai.

Aptuveni 80 % no Grenlandes teritorijas klāj ledus, bet tās dzīlēs atrodas ievērojamas retzemju elementu, tostarp litija, kobalta un niķeļa, rezerves. Šobrīd to ieguve ir apgrūtināta, tomēr klimatam kļūstot siltākam un kūstot ledājiem, eksperti paredz, ka nākotnē derīgie izrakteņi kļūs pieejamāki.

Lielākai pasaules salai ir arī stratēģiski svarīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta, proti, netālu no Grenlandes ir vairāki kuģošanas maršruti Arktikas reģionā. Grenlande atrodas starp ASV, Kanādu, Eiropu un Krieviju, kas padara to par svarīgu teritoriju, lai novērotu un ātri reaģētu uz Arktikas reģionā notiekošo.

Gan salas lielās retzemju elementu, dārgakmeņu un derīgo izrakteņu rezerves, gan ģeogrāfiskais izvietojums, piesaistījušas tai vairāku ārvalstu, tostarp ASV, Krievijas un Ķīnas, uzmanību.

ASV prezidents Donalds Tramps gan pirmajā, gan otrajā prezidentūras laikā ir vairākkārt paudis, ka vēlas iegūt lielāko salu pasaulē.

Sabiedriskās aptaujas rezultāti liecina, ka 85 % grenlandiešu nevēlētos nonākt ASV pārvaldībā.

Nūkas un Vašingtonas attiecības vēl joprojām ietekmē vides piesārņojums Grenlandē, ko radījušas vairākas ASV militārās operācijas Aukstā kara laikā.

Aukstā kara laikā ASV izbūvējušas Grenlandē “pilsētu zem ledus”

ASV pirmo reizi ienāca Grenlandē Otrā pasaules kara laikā, kad nacistiskā Vācija okupēja Dāniju. Lai aizsargātu Grenlandi no iespējamā Vācijas uzbrukuma, ASV izveidoja tajā Tules militāro bāzi. Beidzoties karam, Dānija atguva kontroli pār salu un 1951. gadā noslēdza vienošanos ar ASV, ļaujot tām turpināt pārvaldīt Tules gaisa spēku bāzi.

Aukstā kara laikā ASV interese par Grenlandi turpināja augt.

1959. gadā ASV armijas inženieru korpuss uzsāka projektu “Ledus tārps” (“Iceworm”), kura ietvaros zem Grenlandes ledājiem izbūvēja militāro bāzi “Gadsimta nometne” (“Camp Century”).

Lai gan projekts bijis slepens, tas tika saskaņots ar Dāniju. ASV Aizsardzības ministrija paziņoja Dānijai, ka projekta mērķis ir pārbaudīt dažādas būvniecības metodes Arktikas reģiona apstākļos, veikt zinātniskos pētījumus un attīstīt kodolenerģijas izmantošanu Grenlandē. Tomēr pastāv viedoklis, ka patiesais “Ledus tārpa” mērķis ir bijis izvietot ASV kodolieročus un karaspēku stratēģiski svarīgā vietā, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātos vai uzbruktu Padomju Savienībai.

“Gadsimta nometnes” plāni paredzēja izbūvēt līdz pat 4000 km garu tuneļu sistēmu, kurā būtu iespējams izvietot ap 600 kodolraķetēm. Realitātē gan tika uzbūvēts tikai 21 tunelis ar kopējo garumu ap 3 km.

1960. gadā ASV bruņotie spēki šajā bāzē izvietoja pasaulē pirmo pārvietojamo kodoleraktoru PM-2A, kas tika salikts kopā no ievestām daļām.

PM-2A darbojās divus gadus, nodrošinot “Gadsimta nometni” ar militārai bāzei un tajā mītošajam personālam nepieciešamo siltumu un elektroenerģiju. Tomēr enerģijas un siltuma ražošanā radies palielināts apjoms neitronu, kas padarīja kodolreaktoru toksisku. Kodolreaktora dzesēšanai izmantotais ūdens, ko ieguva kausējot Grenlandes sniegu un ledu, kļuva radioaktīvs un bīstams gan cilvēkiem, gan videi.

1960. gadā Dānija, nosakot pieļaujamo ūdens radioaktivitātes līmeni, ļāva ASV bruņotajiem spēkiem novadīt dzesēšanai izmantoto ūdeni Grenlandes sniegā. Lai gan ASV un Dānija bija pārliecinātas, ka dzesēšanai izmantotais ūdens satur pieļaujamu radioaktivitātes daudzumu, apkārtējā vidē nonāca radioaktīvās vielas. Tās mainījušas sniega segas sastāvu, ietekmējot gan iedzīvotājus, gan arī vidi.

Tā kā Grenlandes ledāji nepārtraukti kustējušies, vairākas tuneļu sienas sabruka.

Ledus un sniega kustība apdraudējusi gan kodolreaktora, gan ar to strādājošo zinātnieku un karavīru drošību, tādēļ 1967. gadā projekts tika noslēgts, bet kodolreaktors izvests.

Šobrīd vēl joprojām notiek pētījumi par kodolreaktora radītā radioaktīvā piesārņojuma ietekmi uz Grenlandi, salas iedzīvotājiem un klimata pārmaiņām.

1968. gadā Grenlandē avarējis ar kodolbumbām aprīkots ASV bumbvedējs

Aukstā kara laikā ASV veikusi arī slepenas militārās operācijas no Tules militārās bāzes. Viena no tām bijusi “Hromētais kupols” (“Chrome Dome”), kuras ietvaros ASV B-52 bumbvedēji, kuri pārvadājuši atombumbas, ik dienu lidojuši virs Grenlandes, pārraugot tās teritoriju un esot gatavībā reaģēt, ja Padomju Savienība uzbruktu.

1968. gada 21. janvārī viens no B-52 bumbvedējiem ar izsaukuma signālu HOBO-28 avarēja. Tobrīd bumbvedējā atradās četras atombumbas.

Lidojuma laikā bumbvedējā bija sācies ugunsgrēks, ko izraisīja uz sildierīces ventilācijas novietotais spilvens. Bumbvedējā esošie apkalpes locekļi centās ugunsgrēku nodzēst, tomēr tas neizdevās. Sešiem no septiņiem apkalpes locekļiem, izdevās izglābties, izlecot ar izpletni.

Bumbvedējs avarēja aptuveni 11 kilometrus no Tules militārās bāzes.

Lai gan kodolbumbas neeksplodēja, tās izdalīja plutoniju, radot smagu piesārņojumu gandrīz 78 kvadrātkilometru rādiusā. ASV bruņotie spēki un Dānijas atbalsta personāls centās savākt gan visus iznīcinātā bumbvedēja, gan atombumbu fragmentus.

Attīrīšanas darbos tika novāktas vairākas tonnas sniega un ledus, tomēr visu radioaktīvo piesārņojumu likvidēt neizdevās.

2008. gadā Lielbritānijas sabiedriskā raidorganizācija BBC atklāja, ka viena no atombumbām, visticamāk, bija izlauzusies cauri ledum un nonākusi jūras dibenā. ASV analītiķi, kuri pārbaudījuši attīrīšanas operācijā atgūtās atombumbu daļas, konstatēja, ka viena no sprāgstvielām bija pazudusi. Viņuprāt, pazudusī atombumba neapdraud nedz Grenlandes iedzīvotājus, nedz vidi.

Pēc incidenta 1968. gadā klajā nāca informācija, ka ASV regulāri veica lidojumus ar kodolieročiem aprīkotajos bumbvedējos. Tas radīja saspīlējumu ASV un Dānijas attiecībās, jo Kopenhāgena 1957. gadā, pasludinot sevi par no kodolieročiem brīvu valsti, bija faktiski aizliegusi to izstrādi un uzturēšanu savā teritorijā, tostarp tai piederošajā Grenlandē.

Tomēr 1995. gadā publiskotie klasificētie dokumenti atklāja, ka toreizējais Dānijas premjers Hanss Kristiāns Hansens bija nosūtījis ASV vēstniekam divdomīgu vēstuli, kurā netieši ļāva ASV izvietot savus kodolieročus Grenlandē.

KONTEKSTS:

Grenlande pēc platības ir lielākā sala pasaulē, bet tajā ir tikai apmēram 56 000 iedzīvotāju. Grenlandes sala pieder Dānijai, bet salai ir plašas autonomijas tiesības.

Grenlandes galvaspilsēta Nūka ģeogrāfiski ir tuvāk Ņujorkai nekā Kopenhāgenai, un ASV valdība jau vairākkārt izrādījusi interesi par Grenlandes iegādāšanos. Grenlandē ir izvietota ASV militārā bāze.

ASV drīz pēc Otrā pasaules kara piedāvāja nopirkt Grenlandi par 100 miljoniem dolāru, bet Dānija noraidīja šo piedāvājumu.

ASV prezidents Donalds Tramps jau sava pirmā prezidentūras termiņa laikā atdzīvināja ideju par Grenlandes pirkšanu, bet tagad pēc atgriešanās Baltā nama saimnieka amatā viņš ar jaunu sparu ķēries pie šīs idejas popularizēšanas.

Starptautiskās politikas eksperti spriež, ka ASV interesē Grenlandes stratēģiski svarīgais izvietojums un pieeja Arktikai, kā arī derīgo izrakteņu krājumi.

Dānijas un Grenlandes amatpersonas gan uzsvērušas, ka Grenlande netiek pārdota.

2026. gada janvārī Baltais nams pavēstīja, ka Tramps izskata dažādas iespējas, kā pārņemt Grenlandi savā kontrolē, tai skaitā netiek izslēgts arī militārs risinājums. Šāds scenārijs izraisītu smagu krīzi NATO, jo gan Dānija, gan ASV ir NATO dalībvalstis.