Šie izteikumi seko virknei signālu, kas pēdējo stundu laikā liecina par ASV militāras rīcības pietuvošanos.
Pirmkārt, Lielbritānija un ASV sākušas izvest personālu no gaisa spēku bāzes Katarā, ņemot vērā Irānas draudus veikt atbildes triecienus pret ASV militārajām bāzēm reģionā gadījumā, ja tai tiktu uzbrukts.
Otrkārt, Irāna, kā šodien ziņoja Reuters, ir brīdinājusi kaimiņvalstis par iespējamu atbildes rīcību, ja notiktu ārējs militārs uzbrukums.
Treškārt, naktī uzrunājot protestētājus Irānā, Donalds Tramps aicināja viņus “turpināt protestus”, piebilstot, ka “palīdzība ir ceļā”, tomēr sīkāk nepaskaidrojot, ko ar to domājis.
Ceturtkārt, Itālija un Polija mudinājusi savus pilsoņus nekavējoties pamest Irānu.
Papildu spriedzi rada arī informācija par Irānas sabiedroto grupējumu “Hezbollah” Libānā. Saskaņā ar Reuters diplomāti pagājušajā nedēļā lūguši šim Irānas atbalstītajam grupējumam sniegt garantijas, ka tas neveiks militāras darbības gadījumā, ja ASV vai Izraēla uzbruktu Irānai. Kā ziņots, Libānas paramilitārais grupējums neplāno rīkoties, ja trieciens Irānai nebūtu uzskatāms par “eksistenciālu apdraudējumu”.
Pieaugošā spriedze Tuvajos Austrumos liek starptautiskajai sabiedrībai ar bažām vērot notikumu attīstību, jo iespējamai ASV militārai rīcībai varētu būt plašas sekas reģionālajai drošībai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!