Dānijas premjerministre Mete Frederiksena ceturtdien paziņoja, ka tiks izveidota darba grupa, lai apspriestu iespējas uzlabot drošību Arktikā, bet uzsvēra, ka tas nemaina faktu, ka ASV ambīcijas iegūt Grenlandi paliek nemainīgas.
“Tas, protams, ir nopietns jautājums, un tāpēc mēs turpinām centienus, lai nepieļautu, ka šāds scenārijs kļūst par realitāti,” viņa piebilda.
Lai atbalstītu Dāniju, šodien Grenlandē ieradās Eiropas militārā misija, kuru veido karavīri no Francijas, Zviedrijas, Vācijas un Norvēģijas.
Vācijas Aizsardzības ministrija to nodēvēja par izlūkošanas misiju, norādot, ka mērķis būs izpētīt pamatnosacījumus iespējamam militārajam atbalstam Dānijai drošības garantēšanā reģionā, ņemot vērā Krievijas un Ķīnas draudus Arktikā.
“No šodienas un turpmākajās dienās gaidāma lielāka NATO karavīru klātbūtne Grenlandē. Paredzams, ka būs vairāk militāro lidojumu un kuģu,” trešdien preses konferencē paziņoja Grenlandes vicepremjers Mute Egede, piebilstot, ka Eiropas karavīri Grenlandē piedalīsies manevros.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ASV nepieciešams iegūt Grenlandi drošības apsvērumu dēļ, jo gadījumā, ja šī sala nenonāks Vašingtonas kontrolē, to pārņems Ķīna vai Krievija.
Dānija noraida Trampa teritoriālās ambīcijas un paziņojusi, ka stiprinās militāro klātbūtni tās autonomajā teritorijā Grenlandē.
Krievijas vēstniecība Beļģijā, kur atrodas NATO galvenā mītne, trešdien paziņoja, ka NATO spēku ierašanās Grenlandē rada bažas.
NATO “palielina savu militāro klātbūtni šajā valstī, aizbildinoties ar pieaugošiem draudiem no Maskavas un Pekinas puses”, apgalvoja Krievijas vēstniecība.
Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens trešdien Vašingtonā preses konferencē pēc tikšanās ar ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu un valsts sekretāru Marko Rubio raksturoja šīs sarunas kā atklātas un konstruktīvas, bet atzina, ka ASV un Dānijai ir pavisam atšķirīgs skatījums uz Grenlandi.
Reizē ar Rasmusenu sarunās piedalījās Grenlandes ārlietu ministre Viviana Mocfelta.
“Mums neizdevās mainīt amerikāņu pozīciju. Ir skaidrs, ka prezidentam [Donaldam Trampam] ir vēlme iekarot Grenlandi,” žurnālistiem sacīja Rasmusens. “Un mēs ļoti, ļoti skaidri pateicām, ka tas nav karalistes interesēs,” viņš uzsvēra.
Rasmusens arī uzsvēra, ka Grenlandes piekrastē nav Ķīnas karakuģu. “Grenlandē nav arī lielu Ķīnas investīciju,” viņš piebilda.
Tramps pēc šīs tikšanās, kurā viņš nepiedalījās, pirmo reizi izteicās samiernieciski par Grenlandes jautājumu, atzīstot Dānijas intereses, taču viņš atkal norādīja, ka neizslēdz nekādas iespējas.
“Man ir ļoti labas attiecības ar Dāniju, un mēs redzēsim, kā tas viss atrisināsies. Es domāju, ka kaut kas izdosies,” paziņoja Tramps.
Viņš vēlreiz apgalvoja, ka Dānija būtu bezspēcīga, ja Krievija vai Ķīna izdomātu okupēt Grenlandi.
KONTEKSTS:
Grenlande pēc platības ir lielākā sala pasaulē, bet uz tās ir tikai aptuveni 56 000 iedzīvotāju. Tā pieder Dānijai, bet salai ir plašas autonomijas tiesības.
Grenlandes galvaspilsēta Nūka ģeogrāfiski ir tuvāk Ņujorkai nekā Kopenhāgenai, un ASV valdība jau vairākkārt izrādījusi interesi par Grenlandes iegādāšanos. Grenlandē ir izvietota ASV militārā bāze.
ASV drīz pēc Otrā pasaules kara piedāvāja nopirkt Grenlandi par 100 miljoniem dolāru, bet Dānija noraidīja šo piedāvājumu.
ASV prezidents Donalds Tramps jau sava pirmā prezidentūras termiņa laikā atdzīvināja ideju par Grenlandes pirkšanu, bet tagad pēc atgriešanās Baltā nama saimnieka amatā viņš ar jaunu sparu ķēries pie šīs idejas popularizēšanas.
Starptautiskās politikas eksperti spriež, ka ASV interesē Grenlandes stratēģiski svarīgais izvietojums un pieeja Arktikai, kā arī derīgo izrakteņu krājumi.
Dānijas un Grenlandes amatpersonas gan uzsvērušas, ka Grenlande netiek pārdota.
2026. gada janvārī Baltais nams pavēstīja, ka Tramps izskata dažādas iespējas, kā pārņemt Grenlandi savā kontrolē, tai skaitā netiek izslēgts arī militārs risinājums. Šāds scenārijs izraisītu smagu krīzi NATO, jo gan Dānija, gan ASV ir NATO dalībvalstis.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu