Kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”) un izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (“Jaunā vienotība”) sarunā ar “nra.lv” strikti uzsver – šā gada jūlijā paredzētie un biļešu tirdzniecības apritē redzamie “Raimonda Paula dziesmu svētki Manai Dzimtenei” nav attiecināmi uz tiem mūsu tautas tradicionālajiem Dziesmu svētkiem, kuru norisi regulē Dziesmu un deju svētku likums un kuru atbalstīšanā iesaistās ministrijas un valsts, pašvaldības iestādes.
No kultūras ministres A. Lāces pakļautībā esošās tiešās pārvaldes iestādes Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) mums sniegtajām atbildēm, kā arī no LNKC mājaslapas informācijas noprotams: tautai netiek tirgotas biļetes uz Dziesmu svētkiem, bet gan uzņēmēja un mūziķa Jāņa Ķirša un arī bijušā SIA “Latvijas koncerti” vienīgā valdes locekļa Guntara Ķirša organizētu biznesa projektu, kura nosaukumā tiek izmantots Raimonda Paula vārds bez Maestro svētības. Projekta autori pasākumu virzījuši tā, lai to varētu pabīdīt zem Dziesmu un deju svētku likuma normām, kas pasākumam paredz būtisku valsts un pašvaldības atbalstu un resursu piesaisti koru skašu rīkošanā, žūrijas algošanā, lai privātais biznesa projekts labi izskan. Pašvaldības arī uz saviem pleciem iznes savu daļu izdevumu segšanu. Sīkāk par to lasiet šeit.
Nekāds statuss nav piešķirts
A. Lāce notiekošo skaidro šādi: “Nekāds statuss jau viņiem (domāts biznesa projekta “Raimonda Paula dziesmu svētki Manai Dzimtenei” organizētājiem) nav piešķirts. Dziesmu svētku tradīcija joprojām ir viena. Par jomas virzību un par Vispārējo dziesmu un deju svētku organizēšanu ir atbildīgs Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Šis ir pasākums, kurš ir tapis pēc privātas iniciatīvas. UNESCO ir reģistrēta tikai viena Dziesmu un deju svētku tradīcija.”
Vaicāta, vai jūlijā paredzētais dziesmu svētku pasākums no valsts un pašvaldību puses netiks atbalstīts, kā to paredz Dziesmu un deju svētku likums, A. Lāce skaidroja: “Koru kustību, protams, atbalsta valsts, tai skaitā ar mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu atalgojumam. Koru kustību, protams, atbalsta arī pašvaldības, nodrošinot viņiem (kolektīvu vadītājiem) pamatdarbu, taču īpašs finansējums koru dalībai šajā norisē (domāts Ķiršu organizētie dziesmu svētki) nav. Valsts finansējuma šai pasākuma norisei nav. Domājot par to, kā mēs uzturam un atbalstām koru kustību, mums arī nevajadzētu teikt, ka privātie pasākumi ir tie, kuros kori nevarētu piedalīties. Kori gatavojas dažādām norisēm, ne tikai Dziesmu svētkiem. Kori piedalās visdažādākajos pasākumos, un šajā gadījumā, no Latvijas Nacionālā kultūras centra perspektīvas un arī no Kultūras ministrijas perspektīvas, ir svarīgi, ka mēs atbalstam un turpinām atbalstīt šo kustību, ka mēs no valsts turpinām nodrošināt finansējumu gan šai pamatdarbībai, gan dziesmu svētku norisei, un to mēs arī turpināsim darīt.”
Vaicāta, kā ministre vērtē to, ka privātā biznesa pasākumā tiek izmantots Raimonda Paula vārds, lai gan pats Maestro saka, ka viņam ar šo pasākumu nav nekādas saistības, A. Lāce teica: “Šis ir jautājums pasākuma organizatoriem, tajā skaitā par to, kā ir nokārtotas visas ar pasākumu saistītās autortiesības un licences. Šajā gadā mēs noteikti redzēsim daudz svētku, kuros tiks svinēta Maestro daiļrade. Ir svarīgi, lai katrs organizators pārliecinās, ka visas formalitātes, kuras ar pasākumu ir saistītas, tiek nokārtotas.”
Nē, tie nav Dziesmu svētki
D. Melbārde uz jautājumu, vai privāti organizētais pasākums “Raimonda Paula dziesmu svētki Manai Dzimtenei” ir dziesmu svētki un ir uztverams Dziesmu un deju svētku likuma izpratnē, atbildēja: “Nē, tie nav dziesmu svētki Dziesmu un deju svētku likuma izpratnē. Tā ir interpretācija, cik es saprotu, ar labiem nodomiem godināt mūsu Maestro, tāpēc, ka Maestro dziesmas veido lielu daļu Dziesmu un deju svētku krājuma, bet Dziesmu un deju svētku likuma izpratnē tie nav Dziesmu svētki. Dziesmu un deju svētku likums skaidri pasaka, kas ir dziesmu un deju svētku tradīcija. Šī tradīcija ietver sevī Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus, Skolēnu dziesmu un deju svētkus, un ir arī tādi atzari kā “Gaudeamus” – Baltijas studentu svētki, un ir Ziemeļvalstu dziesmu un deju svētki. Tas ir sasaistīts ar UNESCO. To UNESCO no savas puses ir nosaucis par lielāko šedevru. Šī ir skaista saspēle un interpretācija vārdiem “dziesmu svētki”, bet likuma izpratnē tie nav Dziesmu svētki.”
Vaicāta, kā ministre vērtē to, ka Raimonda Paula vārds tiek izmantots šajā biznesa projektā, D. Melbārde teica: “Man ir pārāk maz informācijas, lai es varētu dot precīzu vērtējumu. Bet vienam gan es ticu, ka tur ir labi nodomi sumināt Maestro. Man ir žēl, ka nav bijusi pietiekami veiksmīga komunikācija un labi domāts pasākums šobrīd publiskajā telpā izskan ne tik labi, kā tam vajadzētu būt. Zinu, ka cilvēki to grib un tam ļoti gatavojas. Sanācis viss ļoti neveiksmīgi. Cilvēki nav līdz galam respektējuši Maestro īpašo viedokli un iesaisti. Es zinu, ka sarunas ir bijušas, bet kaut kas līdz galam tai sarunā nav noticis.”
Uz jautājumu, kāds varētu būt risinājums šai situācijai, D. Melbārde norādīja: “Jāturpina runāt ar Maestro par šo tēmu tāpēc, ka cilvēki ļoti grib šo pasākumu. Cik es zinu, cilvēki laukos gatavojas un visi labprāt satiktos Lielajā estrādē un suminātu Maestro. Bet, protams, ka tas nedrīkst notikt, ja ir Maestro pretestība.”
LNKC apmuļķots vai pats apmuļķojies
LNKC mājaslapā lasāma informācija, ka “LNKC sadarbībā ar novadu pašvaldībām 2026. gadā no 23. marta līdz 1. maijam organizē Latvijas amatierkoru skates. Skašu galvenais mērķis ir nodrošināt koru darbības procesa nepārtrauktību. Šī gada nozīmīgākie pasākumi koru nozarē ir Latvijas sieviešu un vīru koru svētki, Latvijas senioru koru svētki, VI Virsdiriģentu svētki Alojā, Latvijas koru saiets “Meņģeļos” – Jurjānu Andrejam veltītais 170 gadu atceres pasākums.
Vienlaikus skates nodrošina koprepertuāra apguvi koncertam “Manai dzimtenei” (rīkotājs – SIA “Auss Media“).”
No minētā noprotams, ka “Manai Dzimtenei” rīkotāji, valstij nemaksājot ne centu, iegūst repertuāru apguvušus korus. Un tas viss notiek Dziesmu un deju svētku likuma ietvaros, kur paredzēts, ka nepieciešamie resursi Dziesmu svētku nodrošināšanai gūstami uz valsts un pašvaldību rēķina. Par pašvaldību un pašvaldības kapitālsabiedrību iesaisti “nra.lv” vēl turpina pētīt.
Savukārt LNKC atbildē “nra.lv” skaidro, ka “Manai Dzimtenei” pasākums aizsācies no Jāņa Ķirša īpašumā esošās un pārvaldītās SIA “Auss Media” priekšlikuma un faktiski atklāj arī to, ka idejas autors koncertu sasaistīt ar Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem ir J. Ķirša SIA “Auss Media”: “LNKC izvērtējot koncerta nozīmīgumu, lietderību un ietekmi uz dziesmu un deju svētku tradīcijas kā Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba saglabāšanu, un ievērojot LNKC pienākumu sniegt organizatorisku, informatīvu un cita veida atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un privātpersonām, nodrošināt Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanu, īstenošanu un tradīcijas nepārtrauktību dziesmu un deju svētku starplaikā, kā arī atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, biedrībām un nodibinājumiem un privātpersonām atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 931 “Latvijas Nacionālā kultūras centra nolikums” (turpmāk – noteikumi) 4.6., 4.7. un 4.8. apakšpunktam, atbalstīja rīkotāja ieceri, sniedzot informatīvu atbalstu koncerta veidošanas gaitā un popularizēšanā.”
Atbildē nav minēts, kas to visu vērtēja – tā bija komisija vai priekšlikumu vienkārši savā galvā izvērtēja un pieņēma lēmumu vai precīzāk J. Ķirša ideju kā savējo aprija LNKC direktore Signe Pujāte.
LNKC atbalsts – tieši tas, kas koncerta rīkotājiem bija vajadzīgs. LNKC pat nepamanīja, ka dziesmu svētku jautājumā tas sadarbojas nevis ar nevalstisko sektoru, kā to paredz likums, bet gan ar komersantu.
Tomēr Guntars Ķirsis priekšplānā
LNKC mums raksta: “Plašsaziņas līdzekļos izplatītā informācija, kurā LNKC minēts kā rīkotāja sadarbības partneris, ar LNKC netika saskaņota.”
Interesanti skan apgalvojums “plašsaziņas līdzekļos izplatītā informācija”! No kurienes tad plašsaziņas līdzekļi ņēma informāciju, ja ne no pašas LNKC mājaslapas, kur tā bija tobrīd bija publicēta! Taču tā vēl būtu puse bēdas. LNKC mums raksta: “LNKC mutiski lūdza Guntaru Ķirsi plašsaziņas līdzekļos un citos publiskajos kanālos neminēt LNKC kā sadarbības partneri, tomēr LNKC rīcībā esošā informācija liecina, ka minētais lūgums netika pilnībā ievērots.”
Šis teikums ir būtisks: no kurienes parādās Guntars Ķirsis, ja sākotnējā informācijā LNKC mājaslapā un arī atbildē “nra.lv” pieminēta SIA “Auss Media”? “Auss Media” vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ir Jānis Ķirsis. Pēc atbildes konteksta spriežot, G. Ķirsis ar LNKC varētu būt komunicējis 2025. gada pirmajā pusē laikā, kad viņš vēl bija Kultūras ministrijas pārraudzītajā SIA “Latvijas koncerti” vienīgā valdes locekļa amatā. No LNKC mēģinājām gūt skaidrību, kādā tad statusā G. Ķirsis komunicējis – kā amatpersona, kā komersants vai kā vienkāršs garāmgājējs un koru kustības fans? Skaidrība ne par ko neradās.
Kādēļ gan LNKC būtu jārunā tieši ar Guntaru Ķirsi, nevis ar Jāni Ķirsi?
Varbūt tādēļ, ka pasākuma galvenā persona tomēr ir Guntars, nevis Jānis? Tātad par pasākumu “Manai Dzimtenei” vienai Kultūras ministrijas struktūrvienībai notikusi mutiska komunikācija ar citas Kultūras ministrijas struktūrvienību par to, kā noslēpt no sabiedrības valsts resursu un resoru izmantošanu privātā pasākuma organizēšanā? Vai nav sanācis tā, ka amatpersona vienojusies ar amatpersonu par maksimāli apjomīga labuma gūšanu vienas valsts amatpersonas ģimenei uz valsts un pašvaldības resursu rēķina? Labums var izrādīties mērāms miljonos eiro, bet, kā bērnu vokālais ansamblis “Dzeguzīte” dziesmā “Mafija” dziedāja, “skaitlītis miljons ir ļoti sīks..”*.
Dziesmu un deju svētku likuma 3. panta 1. daļa ļoti precīzi definē, kas ir Dziesmu svētki: “Dziesmu un deju svētki ir unikāla Latvijas kultūras tradīcija un latviešu nacionālās identitātes sastāvdaļa. Dziesmu un deju svētkus tradicionāli veido Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (turpmāk arī – Dziesmu un deju svētki).”
Likuma konkrētais pants un arī citi likuma panti nenosaka, ka Vispārējie dziesmu svētki ir Jāņa Ķirša vai Guntara Ķirša organizētie “Raimonda Paula Dziesmu svētki Manai Dzimtenei”. Likums nenosaka, ka privāti organizēts koncerts var būt Dziesmu svētki un ka Jāņa Ķirša SIA “Auss Media” kā kapitālsabiedrība būtu pielīdzināma nevalstiskai organizācijai.
Bet pats kuriozākais šajā sadziedāšanās norisē, ka valsts iestādes kā LNKC un pašvaldības izliekas neredzam, nedzirdam – ka neesot jāpārbauda Mežaparka Lielajā estrādē rīkotā koncerta nosaukuma likumība, citiem vārdiem sakot, LNKC un pašvaldības turpina atbalstīt kādu privātpersonu iespējami nelikumīgas darbības.
Valsts un pašvaldības paspārnē tiek apziņoti, sasaukti, informēti koristi, rīkotajās skatēs noslogota žūrija, segta telpu noma, diriģenta darba apmaksa u.c. izmaksas tāda pasākuma labā, kura nosaukums ir visticamāk pretlikumīgs, jo Maestro nav devis atļauju izmantot savu vārdu.
Valsts un pašvaldības iestāžu, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību pienākums ir ievērot likumu un ir aizliegts piedalīties iespējamās nelikumībās, tās atbalstīt, un tām ir pienākums reaģēt, ja tiek pamanītas iespējamās nelikumības, nevis izlikties neredzam, nedzirdam.
* Mūzikas autors: Raimonds Pauls. Vārdu autors: Guntars Račs
“Mafija, mafija, mafija
Ir balta kā brokastu kafija.
Ikviens mūsu rindās ir nevainīgs
Un skaitlītis miljons ir ļoti sīks.
Mafija, mafija, mafija…”
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā