Aktuālie ģeopolitiskie jautājumi no Grenlandes līdz Ukrainai bija to vidū, ko darba vizītē Latvijā, tiekoties ar ārlietu ministri Baibu Braži no “Jaunās Vienotības”, pārrunāja vadošais Francijas diplomāts Žans Noels Baro.
Baro ieradās darba vizītē Latvijā par godu 105. gadskārtai, kopš Latvija tika atzīta “de iure”.
Neplānotas izmaiņas augstā viesa darba kārtībā nozīmēja, ka izpalika rīta pusē plānotā tikšanās ar Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministriem. Savukārt tikšanās ar Braži un tai sekojošā preses konference tika pārcelta uz pēcpusdienu.
Ukrainas sabiedrotajiem jāpastiprina spiediens pret Ukrainu
Runājot par Krievijas karu Ukrainā, abi ministri uzsvēra, ka galvenais šķērslis mieram joprojām ir Vladimirs Putins, un nav pazīmju, ka viņš mainītu savu nostāju, tādēļ nepieciešams turpināt spiedienu pret Krieviju, pastiprināt sankcijas, un atbalstīt Ukrainu.
“Šodien galvenais šķērslis mieram ir Vladimirs Putins. Viņš pagājušajā nedēļā vēlreiz ar ballistiskās raķetes triecienu Ļvivas apgabalā apliecināja, ka metodiski iznīcina enerģētisko infrastruktūru.
Un, kā teica prezidents Zelenskis, viņš veido enerģētisko ārkārtas stāvokli. Mēs vēlamies atbildes,” teica Baro.
Jautājumā par to, kāda ir Latvijas un Francijas nostāja jautājumā par īpašā sūtņa sarunām ar Maskavu nozīmēšanu, ministru atbildes liek domāt, ka tas nav prioritārs jautājums.
Braže uzsvēra, ka liela diskusija par šo jautājumu nav bijusi ne Baltijas valstu kolēģu starpā, ne arī NATO vai Eiropas valstu ietvaros:
“Mēs neredzam šobrīd itin nekādu indikāciju, ka Krievija būtu gatava mainīt savu nostāju. Respektīvi, pastāv atgādinājumi par gatavību sasniegt stratēģiskos mērķus, kas nozīmē Ukrainas pakļaušanu, Ukrainas suverenitātes iznīcināšanu, NATO sašķelšanu un tā tālāk. Eiropas drošības arhitektūras pārskatīšanu. Šie mērķi Krievijai nav mainījušies. Un līdz ar to ir grūti šobrīd redzēt, kas būtu tas sarunu priekšmets, par ko varētu runāt šobrīd ar šo miesnieku.”
Latvijas un Francijas ārlietu ministri apliecināja, ka šobrīd notiek 20. pret Krieviju vērsto sankciju pakotnes izstrāde. Tās mērķi – enerģētikas un finanšu sektors.
Latvija un Francija pauduši atbalstu Dānijai
Uz jautājumu par to, vai šobrīd pastāv Ķīnas un Krievijas draudi Grenlandei, abu valstu ārlietu ministri izvēlējās atbildēt diplomātiski, taču pauda atbalstu Dānijai.
Braže uzsvēra, ja pastāv bažas par kādiem draudiem kādā noteiktā situācijā, tad labākais veids ir pusēm apsēsties pie galda un izrunāt to atrisināšanu.
“Neapšaubāmi sadarbība ir labākais veids, kā atrisināt jebkādus jautājumus, kas sabiedroto starpā ir radušies. Ja ir kādas bažas par zināmie draudiem vai kāda informācija par draudiem vienā vai otrā situācijā, tad tas ir labākais veids – apsēsties un izrunāt, kā caur sadarbību šos jautājumus beigās atrisināt. Un attiecībā uz Grenlandi gan starp Dāniju un Ameriku, gan plašākā kontekstā – tas arī ir tieši tas veids,” teica Braže.
Savukārt Baro savā atbildē uzsvēra, ka Arktikas drošība nav atdalāma no Eiropas drošības. Francija pēc Dānijas lūguma nosūtījusi karavīrus uz Grenlandi, pievienojoties citiem Eiropas sabiedrotajiem militārajās mācībās Arktikā, un ceturtdien Parīze paziņoja, ka tuvākajās dienās nosūtīs vēl papildu sauszemes, gaisa un jūras spēkus.
“Pirmkārt, esam pārliecināti, ka Arktikas drošība ir nesaraujami saistīta ar mūsu, ar Eiropas drošību. Otrkārt, mēs esam pārliecināti, ka šajā laikā, kurā dzīvojam, šajā skarbajā pasaulē, ir būtiski, lai eiropieši spētu uzņemties arvien lielāku atbildību par savu drošību. Treškārt, mēs sniedzam atbalstu un paužam solidaritāti Dānijai. Tāpat kā mēs vēlētos paļauties uz Dānijas atbalstu un solidaritāti, ja mēs šodien atrastos tādā pašā situācijā,” pauda Baro.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu