Atsevišķi gadījumi izgaismo problēmas ar bezmaksas studijām aizsardzības dienesta brīvprātīgajiem; plāno izmaiņas / Raksts

2023. gada 1. jūlijā valsts aizsardzības dienestu sāka pirmie 254 jaunieši. Visi pieteicās brīvprātīgi. Viņu vidū arī Gustavs (vārds mainīts).

“Kad es gāju 12. klasē, sāka parādīties reklāmas par to, un es apdomāju – kāpēc man uzreiz steigties augstskolā, ja es tāpat esmu šajā kategorijā, ko tāpat vēlāk obligāti iesauks? Tāpēc es labāk aizeju tagad, nodienēju un eju stāties augstskolā pēc tam. Un, protams, patriotisku iemeslu dēļ.”

Ar pašu dienestu Gustavs ir apmierināts – tas audzinot raksturu un sagatavojot dzīvei.

Toreiz, 2023. gada vasarā, lielāka naudas kompensācija – 300 eiro vietā 600 eiro mēnesī – bija vienīgais skaidri nosauktais ieguvums jauniešiem, kuri VAD pieteicās brīvprātīgi.

Gustavs reģistrējās studijām Latvijas Universitātē. Izvēlētajā fakultātē viņam pateica, ka budžeta vieta tomēr nepienākas, jo viņš vēlas mācīties neklātienē. Jaunietis uzreiz sazinājās ar VAD departamentu.

“Es sāku skaidrot: “Hei, es netieku iekšā!” Un viņa man atbildēja: “Ā, nu, ja universitāte tā saka, tad laikam nav šīs budžeta vietas. Jūs izvēlējāties neklātieni. Ja tur nav budžeta vietas, tad mēs neko nevaram darīt, bet jūs varat uzrakstīt vēstuli.”

Gustavs uzrakstīja vēstules Aizsardzības ministrijai (AM), Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Latvijas Universitātei (LU).

Iestādes atbildes solīja sniegt 30 dienu laikā, lai gan līdz līguma noslēgšanai ar augstskolu bija palikušas tikai pāris nedēļas.

Mamma ieteica sazināties ar Tiesībsarga biroju, kas reaģēja tajā pašā dienā un Gustavam ieteica sagaidīt oficiālu atbildi no universitātes. Tajā brīdī valdības noteikumi paredzēja, ka budžeta vietas nepilna laika studijām pienākas tikai atsevišķās studiju programmās.

“Uzreiz, kā es saņēmu to [vēstuli], es pārsūtīju tiesībsargam. Man no Tiesībsarga biroja atbildēja pusstundu vēlāk, ka viss ir kārtībā, lai es nesatraucoties.”

Vēlāk Gustavs saņēma vēl vienu vēstuli. Tajā LU informēja, ka atbrīvo viņu no studiju maksas un ir vērsusies IZM ar lūgumu piešķirt finansējumu budžeta vietām arī nepilna laika studijās uzņemtajiem.

Gustavs nebija vienīgais jaunietis, kurš pēc dienesta saskārās ar problēmām, iestājoties augstskolā.

Lai noskaidrotu, kā ministrijas aicinājumi darbojas praksē, Latvijas Radio žurnāliste veica eksperimentu, uzdodoties par 12. klases skolnieci, kura plāno pieteikties dienestam un pēc tam studēt augstskolā.

Baiba Runce: “Vēlējos noskaidrot, vai man labāk dokumentus un, ja būs nepieciešams, iestājpārbaudījumus kārtot pirms dienesta uzsākšanas šovasar?”

Vēstule nosūtīta trim augstskolām, kuras visbiežāk izvēlas dienestu pabeigušie jaunieši.

Latvijas Universitātē atbildēja, ka iestājpārbaudījumus pirms dienesta kārtot nav iespējams, jo uzņemšanas noteikumi konkrētajam studiju gadam vēl nav zināmi un var mainīties. Vienlaikus universitāte norādīja, ka pēc dienesta jauniešiem nodrošinās iespēju iegūt budžeta vietu.

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) ieteica uzņemšanas procesu neatlikt un iestāties uzreiz pēc vidusskolas.

Elona Kangro, RTU uzņemšanas komisijas speciāliste: “Reflektanti par budžeta vietu piedalās kopējā konkursā. Arī Jūs piedalīsieties konkursā. Gadījumā, ja iegūsiet budžeta vietu, tad šī budžeta vieta Jums tiks saglabāta uz vienu gadu.”
Baiba Runce: “Tad garantētā budžeta vieta brīvprātīgajiem neskaitīsies?”
Kangro: “Budžeta vieta pienākas tiem, kas ir brīvprātīgi pieteikušies un pabeiguši militāro dienestu un ja atbilst RTU uzņemšanas noteikumiem attiecīgā programmā.”

Savukārt Īvija Grahovska no Rīgas Stradiņa universitātes Studentu servisa jaunietei teica, ka pašai jāizvērtē, kad iestājpārbaudījumus kārtot – pirms vai pēc dienesta.

Baiba Runce: “Tad sanāk – es nokārtoju iestājpārbaudījumus, izeju dienestu un varu uzsākt studijas budžeta grupā?”
Īvija Grahovska, RSU Studentu servisa darbiniece: “Pagaidām tādi noteikumi ir, taču grūti teikt, varbūt tie var mainīties.”
Baiba Runce: “Varētu uzņemšanas noteikumi mainīties?”
Grahovska: “Nē, noteikumi par budžeta vietu tiem, kuri izgājuši dienestu!”

Secināms, ka vienotas pieejas nav. Viss ir atkarīgs no konkrētās augstskolas, studiju programmas un tajā brīdī spēkā esošajiem uzņemšanas noteikumiem.

Gustavs pieļauj, ka arī turpmāk varētu būt jaunieši, kuri neskaidrību dēļ meklēs palīdzību Tiesībsarga birojā. Viņš atzīst, ka par studijām sācis domāt tikai dienesta noslēgumā, turklāt darba laikā viņam nebūtu bijusi iespēja sazināties ar augstskolām.

“Viss, kā mums to pasniedza, ir, ka nebūs problēmas, tāpēc mēs arī neiespringām uz to.”

Līdzīgu pārliecību apstiprina arī kāda šobrīd dienējoša jaunieša mamma. Viņa stāsta, ka dēls par studijām pašlaik nedomā, jo uzskata, ka pēc dienesta augstskolu durvis būs vaļā.

Katru gadu pieaug to jauniešu skaits, kuri valsts aizsardzības dienestam piesakās brīvprātīgi. Ja pirmajā iesaukumā dienestu sāka 254 jaunieši, tad pērnvasar brīvprātīgo skaits jau bija vairāk nekā dubultojies un sasniedza 566.

Līdz ar to pieaug arī to jauniešu skaits, kuri pēc VAD uzsāk studijas. Latvijas Universitātē iepriekšējā mācību gadā studijas sāka 15 brīvprātīgie, šajā – jau 55. LU Studiju prorektore Kristīne Strada-Rozenberga pastāstīja, ka šie studenti gan izvēloties tās programmas, kurās nav iestājeksāmenu. Savukārt uzņemšanas prasības augstskolā nemainoties bieži. Tās nosaka, kad akreditē studiju programmas.

“Un ik pa sešiem gadiem mēs ejam uz pārvērtēšanu. Un tie tad arī ir tie galvenie brīži, kad nozīmīgas uzņemšanas prasības mainās vai arī prasības vispār, lai uzsāktu programmu.”

VAD jauniešu sekmības līmenis esot ļoti atšķirīgs. Pirmajā gadā viņu izvēlē dominēja tiesību zinātnes, šogad – biznesa vadība. Prorektore atceras arī sākotnējās neskaidrības par nepilna laika studijām.

“Rakstītā norma paredz vienu, iecere paredz kaut ko citu, solījumi, ko valsts ir pateikusi tiem cilvēkiem, paredz kaut ko citu – tur bija tāds neskaidrības moments.

Bet šobrīd mēs neesam saskārušies ar to, ka viņš nāktu uz kaut kādu iestājeksāmenu un nevarētu to nokārtot.”

Tomēr Strada-Rozenberga atzīst, ka visas situācijas joprojām nav izmodelētas. Dienesta uzsākšanas laiki nav salāgoti ar augstskolu grafikiem, un, pieaugot studējošo skaitam, tā kļūs par nopietnāku problēmu. Būtiskākais ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem studentiem. Savukārt problēmas sāk izgaismoties “uz gadījuma bāzes”.

Prorektore piekrīt, ka būtu nepieciešams vienots princips visām augstskolām. Vienlaikus viņa uzsver, ka uz VAD brīvprātīgajiem raugās kā uz ļoti motivētiem studentiem. Taču augstskolām tas rada arī finansiālus izaicinājumus, jo papildu nauda VAD studentu uzņemšanai nav paredzēta.

LU norāda – jau sākta diskusija ar atbildīgajām iestādēm par to,

vai studijas VAD brīvprātīgajiem nākotnē nebūtu jāfinansē no aizsardzības budžeta, jo esošā finansējuma ietvaros budžeta vietu skaitu palielināt nav iespējams – to var tikai pārdalīt.

To pašu uzsver arī Rīgas Stradiņa universitātē. Šajā mācību gadā RSU studijas uzsākuši jau 22 jaunieši, kuri pabeiguši valsts aizsardzības dienestu; gadu iepriekš tādi bija vien seši.

RSU Studiju departamenta direktore Indra Treija skaidroja, ka RSU pamatstudijās iestājpārbaudījumi ir tikai atsevišķās programmās, lielākajā daļā uzņemšana joprojām balstās uz centralizēto eksāmenu rezultātiem:

“Uzņemšanas prasības saglabājas, kaut kādas nianses procesos vai mainīties. Bet tad pie šādas situācijas vispār ir filozofisks jautājums par centralizēto eksāmenu vērtējumiem un viņu salīdzināšanu starp gadiem. Jo ne tikai VAD jaunieši nāk “ne-tekošajā” uzņemšanā – mums salīdzinoši daudz reflektantu ir, kas varbūt pirmajā gadā nav varējuši iekļūt budžeta vietās, bet nāk pēc tam, pēc apgūtiem vēl papildu kursiem un papildu pārkārtotiem centralizētajiem eksāmeniem. Tad ir jautājums – kā vispār mēs varam salīdzināt šos centralizētos eksāmenus?”

Savukārt Rīgas Tehniskajā universitātē iestājpārbaudījumu loma ir lielāka – vairākās programmās tie notiek jau pavasarī, tā dēvētās ātrās uzņemšanas ietvaros. Tas nozīmē, ka daļa jauniešu šajā laikā joprojām atrodas valsts aizsardzības dienestā.

RTU gan uzsver – šiem jauniešiem meklē risinājumus. RTU studiju prorektores vietnieks Uģis Citskovskis stāsta, ka iestājpārbaudījumus var kārtot arī uzreiz pēc vidusskolas un to rezultātus saglabā uz gadu.

Viņš arī norāda – kamēr šādu jauniešu skaits nav liels, sistēmu iespējams administrēt, saglabājot tos pašus uzņemšanas nosacījumus, kādi bija spēkā, beidzot vidusskolu. Turklāt kopējā konkursā viņiem nav jāpiedalās.

Vienlaikus Citskovskis atgādina, ka dienesta apliecība pati par sevi uzreiz uzņemšanu negarantē. Iestājpārbaudījumi jānokārto, jāatbilst centralizēto eksāmenu prasībām un jābūt gatavam arī pašām studijām.

“Lēnām sāk parādīties tendence – ja man ir šī apliecība, tad man durvis automātiski atveras un es varu izpildīties, kā es gribu. Atnāc, pārbaudi savas zināšanas! Ja tu tomēr jūti, ka nepieciešams tās atsvaidzināt, ir sagatavošanas kursi, kur jebkurš cilvēks var atsvaidzināt savas zināšanas, un mēs arī aicinām šos jauniešus doties uz sagatavošanas kursiem. Jā, viņi ir diemžēl par maksu, bet tas tev palīdzēs arī pēc tam studēt!”

Šajā mācību gadā RTU uzņemti 46 valsts aizsardzības dienestu pabeigušie brīvprātīgie, pērn – 19.

Kopumā Latvijas augstskolās šogad studijas uzsāka 159 bijušie VAD brīvprātīgie. Savukārt desmit jauniešiem uzņemšanu atteica, jo viņi neatbilda izvēlēto studiju programmu prasībām.

Liene Levada no Izglītības un zinātnes ministrijas atzīst, ka līdz šim augstskolām lielā mērā bija atstāta brīvprātība, kā praksē rīkot uzņemšanu jauniešiem pēc dienesta iziešanas.

Taču šobrīd ministrija Valsts kancelejā jau iesniegusi grozījumus uzņemšanas noteikumos, lai šo kārtību vienādotu.

“Kur tad mēs arī nosakām to, ka augstskolai ir jāparedz iespēja jaunietim kārtot iestājpārbaudījumus, pirms viņš dodas dienestā, vai arī, ņemot vērā, ka uzņemšanas noteikumi un uzņemšanas prasības sanāk uz nākamo gadu un tiek paziņotas dienesta vidū, – ka sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem tad augstskolas organizē iespēju arī dienesta laikā kārtot iestājpārbaudījumus, cik ātri vien ir iespējams šim cilvēkam, kurš ir pieņēmis lēmumu, kurā studiju programmā viņš vēlētos studēt.”

Levada uzskata, ka uzņemšanas noteikumus nav iespējams “iesaldēt” vairākiem gadiem uz priekšu, jo nepieciešama elastība. Viņa uzsver, ka papildu iestājpārbaudījumu mērķis nav sarežģīt uzņemšanu, bet gan pārliecināties, ka jaunietis ne tikai spēj iestāties studijās, bet arī tās pabeigt.

Valsts aizsardzība un dienējošie jaunieši ir būtiski, tāpēc, kā uzsver ministrijā, darbs jāturpina, lai jaunieši dienestam pieteiktos brīvprātīgi un lai viss process būtu skaidrs – gan pirms stāšanās dienestā, gan pēc tā.

Šovasar 11 mēnešu militārajam dienestam nepieciešami 1470 jaunieši. Pašlaik brīvprātīgi pieteicies rekordliels jauniešu skaits – vairāk nekā 1000. Līdz ar to var secināt, ka arī šajā iesaukumā brīvprātīgo būs vairāk nekā obligātajā kārtā iesaucamo.

Taču jau tuvākajos gados situācija, visticamāk, mainīsies.

Nākamgad plānots iesaukt ap 2800 karavīru, bet vēl pēc gada – jau 4000, kas nozīmē strauju sistēmas noslodzi.

Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktors Kristers Grauze stāsta, ka iespēja pēc dienesta studēt augstskolā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jaunieši izvēlas pieteikties brīvprātīgi. Tas secināts aptaujā.

Komunikācijas kampaņās informējot arī par to, ka jauniešiem jāizpilda minimālās augstskolu prasības. Tāpat ministrija saņemot arī gana daudz jauniešu zvanu un e-pastu – šādi ar viņiem notiekot arī tieša saziņa. Grauze arī nenoliedza, ka, pieaugot brīvprātīgo skaitam, neoficiālās sarunās reizēm pieminēta iespēja atcelt iespēju studēt bez maksas:

“Bet tikai pastarpināti, ejot garām. Visos oficiālos līmeņos, tur tā pozīcija ir nemainīga.”

Aizsardzības ministrija apzinoties, ka, pieaugot brīvprātīgo skaitam, palielināsies arī slodze uz augstskolām un tas neizbēgami kļūs par finansējuma jautājumu.

“Protams, mēs skatāmies joprojām, ka tam ilgtermiņā ir jābūt no Izglītības zinātnes ministrijas budžeta no augstskolām piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Tad mēs zinām, ka politiski ir iespējams, ka šeit varētu būt zināmas bīdīšanas iespējas. Tā jau tad būs politisko partiju, politiķu vienošanās, kuram to iedalīs.”

Pirmo VAD gadu ministrijā dēvē par sava veida ģenerālmēģinājumu. Toreiz valdīja neskaidrība un daļa jauniešu bija pasteigušies ar secinājumiem – arī par neklātienes studiju iespējām. Pēdējā laikā problēmas no iesaucamo puses nav aktualizētas. Šobrīd kopīgas informatīvās sanāksmes ar jauniešiem vairs nerīko – informēšanu lielākoties nodrošina pašas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības.

Jaunie noteikumi, ko Izglītības ministrija iesniegusi valdībā, vēl ir procesa stadijā, un nav skaidrs, no kura brīža tie stāsies spēkā, atzina Grauze:

“Zinu, ka, protams, augstskolas skatās uz nākotnes iesaukumiem ar bažām un ar tādu domu, ka tas viņiem var būtisku studējošo skaitu uz noteiktu laiku atņemt. Mēs caur to gribam pateikt arī augstskolām, ka tas mūsu visu kopējais “efforts” (pūles) – tam būtu jābūt vērstam uz to, ka mēs maksimāli visus virzām uz to brīvprātību.”

Militārais eksperts un bloga “Vara bungas” autors Mārtiņš Vērdiņš pauda, ka, viņaprāt, galvenais ieguvums jaunietim nav bezmaksas studiju iespēja, bet gan kvalitatīvas militārās apmācības, kas var noderēt visu mūžu.

Un vēl būtiskāk – dzīvojot līdzās Krievijai, kas īsteno karu Ukrainā, šāda sagatavotība var kļūt par izdzīvošanas jautājumu.

“Ja kāds domā, ka kara gadījumā, atrodoties Latvijā, viņam būs iespēja pamest valsti, kā te bieži vien izskan, – visticamāk, šādas iespējas nebūs. Tas faktors, ka es neesmu nekad dienējis, es nezinu, kā rīkoties ar triecienšauteni, nebūs faktors, lai izvairītos no mobilizācijas. Vienalga mobilizēs, ja vajadzēs, un apmācīs, bet tikai daudz īsākā laikā un daudz zemākā kvalitātē, ja vienkārši tāda situācija būs.”

Vērdiņš uzskata, ka jaunieši, kuri izgājuši VAD, ir ieguvums visai sabiedrībai:

“Jo vairāk mums ir šādu militāri sagatavotu, labi sagatavotu, kvalitatīvi sagatavotu karavīru, jo mazāka ir kara iespējamība, tāpēc ka sagatavota militārā rezerve ir militārs faktors, ar kuru rēķinās arī mūsu pretinieks.

Tas nozīmē – jo lielāka mums būs aktīva militārā rezerve sagatavota valsts aizsardzības dienesta veidā, jo tas daļēji mazina arī kara iespējamību.”

Tā kā dienestu ieviesa lielā steigā, zināmas neskaidrības ir neizbēgamas. Taču būtiski tās savlaicīgi novērst.

Gustavs – jaunietis, kurš brīvprātīgi pieteicās pirmajam dienesta iesaukumam, – cer, ka šovasar augstskolu uzņemšanā neskaidrību vairs nebūs. Viņš pats atzīst – līdz šim, stāstot draugiem par dienestu, studiju iespēja bijusi galvenais akcents:

“Ir, protams, interese par to, kā tur ir un tā tālāk. Dienestā es saskāros ar problēmu, ka tu atbrauc mājās kādā no brīvdienām un tev draugi prasa: “Nu, kā ir?” Un tu viņiem nevari paskaidrot, jo tu nevari ar vārdiem aprakstīt, kā tas ir. Ceturtajā dienā pamosties mežā, gulējis iepriekšējās četras naktis [esi] divas stundas. Un tas nogurums, un tu nevari to aprakstīt, bet tas, protams, nedaudz sabiedē, un tad tev ir vienmēr tas: “Hei, bet augstskola par brīvu!””