Šodien, 16:55
Papildināts šodien, 20:40
Saūda Arābija, Katara un Omāna vadījušas sarunas, lai pārliecinātu ASV prezidentu Donaldu Trampu “dot Irānai iespēju parādīt labos nodomus”, tādējādi atturot ASV no trieciena veikšanas Irānai, par ko Tramps bija draudējis iepriekš, ziņu aģentūrai AFP ceturtdien sacīja Saūda Arābijas augsta ranga amatpersona.
Persijas līča valstu trijotne “vadīja ilgus, drudžainus diplomātiskos pēdējā brīža centienus pārliecināt prezidentu Trampu dot Irānai iespēju parādīt labos nodomus”, sacīja amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
Sarunas vēl joprojām turpinās, norādīja AFP sarunbiedrs.
Trešdien no galvenās ASV militārās bāzes Katarā tika pārcelta daļa personāla un ASV pārstāvniecību darbinieki Saūda Arābijā un Kuveitā tika brīdināti ievērot piesardzību, jo pieauga bažas par ASV uzbrukumu Irānai, kurai varētu sekot Teherānas pretreakcija.
ASV vairākkārt brīdinājušas, ka tās varētu militāri iejaukties Irānā, reaģējot uz protestu apspiešanu. Savukārt Teherāna brīdinājusi par atbildes triecienu ASV militārajiem un kuģniecības mērķiem.
Persijas līcī atrodas daudzas ASV bāzes un aktīvi.
Pēc diplomātiskajiem centieniem saspīlējums šķietami mazinājies.
Pēc vairākiem draudiem Tramps ceturtdien mainīja kursu, sakot, ka ir saņēmis apliecinājumus no “ļoti svarīgiem avotiem otrā pusē”, ka Irāna neveic demonstrāciju dalībnieku sodīšanu ar nāvi.
Persijas līča valstu centienu mērķis bija “izvairīties no nekontrolējamas situācijas reģionā”, sacīja Saūda Arābijas amatpersona.
“Mēs teicām Vašingtonai, ka uzbrukums Irānai pavērtu ceļu virknei smagu prettriecienu reģionā,” piebilda amatpersona. “Tā bija negulēta nakts, lai reģionā neitralizētu vēl vairāk bumbu. Komunikācija joprojām turpinās, lai stiprinātu iegūto uzticību un šī brīža labo noskaņojumu.”
Cita Persijas līča amatpersona sacīja, ka “Irānai tika nodots vēstījums, ka uzbrukums ASV objektiem Persijas līcī ietekmēs attiecības ar reģiona valstīm”.
KONTEKSTS:
Irāna ar vairāk nekā 90 miljoniem iedzīvotāju ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām valstīm Tuvo Austrumu reģionā. Gadsimtiem ilgi tā bijusi pazīstama kā Persija. 1979. gadā islāma fundamentālisti sarīkoja revolūciju, kuras rezultātā tika gāzta monarhija un izveidota Irānas Islāma Republika. Irānā pie varas nostiprinājās teokrātisks režīms, kurā galvenā loma ir islāma garīdzniekiem. Šis režīms ir apspiedis opozīciju, ierobežojis sieviešu tiesības un vajājis dažādas minoritātes.
Irānai ir vienas no lielākajām naftas un gāzes rezervēm pasaulē, bet aizdomas rosinājuši tās centieni attīstīt atomenerģijas programmu. Izraēla un citi Irānas pretinieki uzskata, ka Teherānas režīma patiesais mērķis ir iegūt kodolieročus.
Izraēla un ASV apņēmušās nepieļaut šāda scenārija īstenošanu, tādēļ 2025. gada jūnijā veica triecienus pret Irānas kodolprogrammas objektiem.
Izraēla uzskata Irānu par savu galveno ienaidnieci, jo Teherānas režīms finansē tādas teroristu organizācijas kā “Hizbullāh” un “Hamās”.
Irānu vairākkārt ir satricinājuši sabiedrības protesti, it sevišķi pēc jaunietes Mahsas Amini nāves 2022. gadā, bet valdošais režīms ir spējis noturēties pie varas.
2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā protesti atsākušies ar jaunu sparu; šoreiz iedzīvotājus visvairāk satrauc augstā inflācija un ekonomikas krīze. Valdošā režīma pretinieki aicina gāzt ājatollu Hāmenejī un nodot varu pēdējā Irānas monarha dēlam Rezām Pehlevī.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu