Tankkuģi cenšas izvairīties no sankciju sekām
Kopš 2026. gada sākuma vismaz 15 “ēnu flotes” tankkuģi, kas pārvadā sankcijām pakļauto naftu, ir nomainījuši savu karogu pret Krievijas karogu. Šāda tendence atklāta, cenšoties apiet starptautiskās sankcijas un izvairīties no iespējamām problēmām, ko radītu to darbība, raksta laikraksts “The Wall Street Journal”, atsaucoties uz “Lloydʼs List Intelligence” datiem. Kā norāda kuģniecības izdevuma “Lloydʼs List” galvenais redaktors Ričards Mīds, izmantojot Krievijas karogu, šie kuģi cer pasargāt sevi no pasākumiem, ko pret tiem varētu vērst Amerikas Savienotās Valstis, kas pastiprinājušas cīņu pret Venecuēlas naftas eksportu, kas pārkāpj noteiktās sankcijas. Kā ziņo avīze Diena, šīs karoga maiņas likumība reisa laikā no starptautisko jūras tiesību viedokļa ir apšaubāma, norāda “S&P Global”.
Ātrums un apjoms: jauna tendence 2025. gada nogalē
Saskaņā ar “S&P Global Market Intelligence” datiem, iepriekšējā gada nogalē šī tendence kļuva vēl izteiktāka. Pēdējos trīs 2025. gada mēnešos vēl 25 tankkuģi mainījuši savu karogu pret Krievijas karogu. Decembrī vien šādu gadījumu bija 18, turklāt 16 no šiem kuģiem bija noteiktas Lielbritānijas vai ASV sankcijas. “Ēnu flote” pārvadā naftu no tādām valstīm kā Venecuēla, Krievija un Irāna, tādējādi pārkāpjot ASV noteiktās sankcijas. Lai gan šie kuģi bieži vien kuģo zem eksotisku valstu karogiem, piemēram, Gabonas vai Kuka salām, lai slēptu savu piederību, daļa no tiem ir saistīti ar Krievijas valsts kuģniecību “Sovcomflot”, liecina citi avoti.
ASV pastiprina cīņu pret sankciju apiešanu
“The Wall Street Journal” ziņo, ka līdz šī gada nedēļas nogalei ASV jau bija aizturējušas piecus “ēnu flotes” naftas tankkuģus ar dažādiem karogiem. Viens no tiem ir tankkuģis “Marinera”, kuru ASV krasta apsardze vajāja Venecuēlas piekrastē. Pēc tam tas mainījis nosaukumu un tika reģistrēts Krievijā. “Ēnu flotē” iesaistīto kuģu skaits tiek lēsts no 600 līdz pat 1400, un tie bieži vien ir novecojuši tankkuģi, ko iegādājušies necaurredzami uzņēmumi. Šī parādība nav jauna – jau 2025. gada laikā “ēnu flote” esot pieaugusi par 70%, veidojot aptuveni 20% no visas pasaules tankkuģu flotes.
Starptautisko sankciju konteksts un Latvija
Eiropas Savienības (ES) mērķis ir ierobežot Krievijas ieņēmumus no naftas eksporta, lai finansētu karu pret Ukrainu. Lai gan Latvijas finanšu iestādes nodrošina efektīvu līdzekļu iesaldēšanas pienākumu izpildi, starptautisko un nacionālo sankciju ievērošanas kontrole joprojām ir aktuāla. “The Wall Street Journal” raksta, ka līdz nedēļas nogalei ASV jau bija aizturējušas piecus “ēnu flotes” naftas tankkuģus, kuriem ir dažādi karogi. Latvija, tāpat kā citas ES dalībvalstis, ievēro ES noteiktās sankcijas, taču sankciju apiešanas mēģinājumi rada pastāvīgu izaicinājumu starptautiskajām normām. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) uzrauga pārrobežu maksājumus, lai identificētu potenciālos sankciju apiešanas riskus un ziņotu par tiem attiecīgajām institūcijām.