Ņemot vērā valsts drošības intereses, nepieciešamo nekustamo īpašumu vai robežas vietu saraksts ir klasificēta informācija, kas publiski nebūs pieejama. Katrs zemes īpašnieks tiks uzrunāts personiski.
Lai paātrinātu procesus, likumprojekts paredz atkāpes no būvniecības, meža apsaimniekošanas un vides aizsardzības prasībām, iespēju nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu, kā arī prioritāru valsts un pašvaldību iestāžu iesniegumu izskatīšanu. Ar likumprojektu plānots noteikt atbildīgās institūcijas.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” organizēs un nodrošinās infrastruktūras izbūvi, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs atbildēs par nekustamo īpašumu atsavināšanu, savukārt AS “Latvijas valsts meži” veiks nepieciešamo koku un krūmu ciršanu.
Tāpat likumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2026.gada jūnijam būs jāiesniedz Saeimai informācija par austrumu pierobežas ekonomiskās izaugsmes un drošības stiprināšanas rīcības plāna 2025.-2027.gadam ieviešanas gaitu, kā arī paredzētajiem atbalsta pasākumiem Latgales pierobežas pašvaldībām.
Aizsardzības ministrijas pārstāvji iepriekš komisijas sēdē atzīmēja, ka pretmobilitātes pasākumi tiek īstenoti jau pašlaik, tostarp pērn ir iegādāta liela daļa nepieciešamo līdzekļu, kā arī sniegts atbalsts Valsts robežsardzei. Pretmobilitātes pasākumi ietver prettanku grāvju izbūvi, šķēršļu izvietošanu, inženiertehnisko materiālu glabātuvju ierīkošanu un citus infrastruktūras risinājumus, kas aizkavē un apgrūtina iespējamā pretinieka pārvietošanos.
Jau ziņots, ka pretmobilitātes infrastruktūras izveide ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas projekta, par kuru 2024.gada 19.janvārī vienojās Baltijas valstis un Polija.
Nacionālie bruņotie spēki kopš 2024.gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Aizsargbūvju izveides mērķis ir atturēt, apturēt un vajadzības gadījumā likvidēt agresoru.
Šogad Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai ir atvēlēti 45 miljoni eiro.