Viņi atgādināja, ka, pēc Krievijas prezidenta teiktā, karš Ukrainā ir “tiešas sekas” Rietumu nevērībai pret Krievijas interesēm, “paplašinot NATO, neskatoties uz it kā publiskiem solījumiem to nedarīt”.
Analītiķi apgalvo, ka Putins tādējādi ir nodemonstrējis, ka nebūs apmierināts ar miera vienošanos, kas attiecas tikai uz Ukrainu un neietver NATO radikālu pārstrukturēšanu.
Viņi arī paskaidroja: ja NATO īstenotu Putina ultimātus, ko viņš izdeva 2021. gada beigās un ko viņš pieminēja savā runā 2026. gada 15. janvārī, tas novestu pie NATO iznīcināšanas un prasītu Eiropas drošības arhitektūras pārskatīšanu.
“Putins ir vairākkārt pierādījis, ka viņa prasības pārsniedz ASV ierosinātajā 28 punktu plānā un turpmākajos miera plānos izklāstītās prasības. Putins joprojām ir apņēmies īstenot savus sākotnējos militāros mērķus 2021. un 2022. gadam, kas sniedzas tālāk par teritoriālo robežu un neaprobežojas tikai ar Ukrainu,” raksta ISW.
Kā jau iepriekš ziņoja UNIAN, 15. janvārī, uzstājoties ceremonijā, kurā tika saņemtas akreditācijas vēstules no 34 valstu vēstniekiem, Putins runāja par mieru, bet draudēja Ukrainai ar kara turpināšanu. Konkrēti, viņš ierosināja “atgriezties pie saturīgas diskusijas par Krievijas iniciatīvām jaunas un taisnīgas drošības arhitektūras izveidei” un vēlreiz apsūdzēja Ukrainu, it kā tā būtu vainīga notiekošajā karā.
Pēc viņa teiktā, “krīze ap Ukrainu ir tiešas sekas Krievijas neievērošanai pret tās interesēm” un NATO virzībai uz tās robežām, neskatoties uz Rietumu it kā “publiskiem solījumiem”. Diktators arī sūdzējās, ka situācija starptautiskajā arēnā “arvien pasliktinās”. Viņš apgalvoja, ka diplomātiju aizstāj vienpusējas un ļoti bīstamas darbības.