“Es neuzskatu, ka karaspēks Eiropā ietekmē prezidenta lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī tas nekādi neietekmē viņa mērķi iegūt Grenlandi,” sacījusi Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita, kad viņai jautāts par karaspēka izvietošanu salā Arktikā.

Šādi komentāri izskanējuši tai pat dienā, kad Eiropas militārais personāls sāk ierasties Grenlandē. Dažas stundas pēc ASV, Dānijas un Grenlandes amatpersonu tikšanās Vašingtonā. Jautājumu nav izdevies atrisināt, kā norādījis Dānijas ārlietu ministrs, pastāv fundamentālas nesaskaņas.

Francija, Zviedrija, Vācija un Norvēģija trešdien, 14. janvārī, paziņoja, ka izvietos militāro personālu kā daļu no izlūkošanas misijas Grenlandes galvaspilsētā Nūkā.

Vācijas Aizsardzības ministrija ceturtdien, 15. janvārī, paziņoja, ka vairāku Eiropas NATO dalībvalstu izlūkošanas misija Grenlandē ir vērsta uz to, lai “izpētītu iespējas, kā garantēt drošību, ņemot vērā Krievijas un Ķīnas draudus Arktikā”.

Ministrija arī paziņoja, ka pēc Dānijas uzaicinājuma no ceturtdienas, 14. janvāra, līdz svētdienai, 18. janvārim, Nūkā izvietos 13 cilvēku “Bundeswehr” izlūkošanas komandu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons jau paziņojis, ka Francija drīz nosūtīs papildu “sauszemes, gaisa un jūras’ spēkus, lai piedalītos militārajās mācībās Grenlandē.

“Pirmā Francijas militārā vienība jau atrodas uz vietas un tuvākajās dienās tiks papildināta ar sauszemes, gaisa un jūras spēkiem,” Makrons paziņoja karavīriem. Grendlandes premjers Mute Egede jau paziņojis, ka mācību laikā Grenlandē būs pastiprināta NATO karavīru klātbūtne. Būs vairāk militāro lidojumu un lielāks kuģu skaits.

Arī Nīderlande un Igaunija jau pavēstījusi, ka pievienosies mācībām Grenlandē. Igaunija gatava nosūtīt savus karavōirus, ja tas tiks lūgts, paziņoja ārlietu ministrs Margus Cahkna savā ierakstā “X”.