Filma skatītāju aizved uz 1991. gadu, kad Lietuva vēl tikai nostiprināja savas valsts pamatus. Lietuviešu TV zvaigzne Daiva (Ineta Stasjulīte) zaudē darbu, jo televīzijas ēku ieņem padomju karavīri. Nespējot citādi padzīt iebrucējus, viņa nolemj apmesties celtnieku vagonetē pie okupētās ēkas un izsludināt badastreiku (tādēļ arī filmas oriģinālais nosaukums tulkojumā no lietuviešu valodas ir “Bada būda” vai, poētiskāk, “Badastreikotāju namiņš”).
Daivas uzsāktajam streikam pievienojas televīzijas direktors (Arvīds Dapsis)un Lietuvas Radio dzejas raidījuma vadītājs (Albins Keleris). Jau pēc diennakts kļūst skaidrs, ka cīņa par televīzijas atgūšanu ir gandrīz bezcerīga. Badam pieņemoties spēkā, streikotāji pamazām saprot, ka tas, pēc kā viņi patiesībā ir izsalkuši, ir atklātība un cilvēcisks siltums. To streikotāji atrod gan savstarpējā saskarē, gan tuvāk iepazīstoties ar blakus streika vietai esošā daudzdzīvokļu nama iemītniekiem.