Ādamsons apgalvoja, ka nav varējis vākt ziņas Krievijai, jo tas nav viņa pienākums. Viņš arī apgalvoja, ka nav neviena fakta, kas pierādītu, ka viņš kādam būtu devis uzdevumu sniegt ziņas.
Ādamsons atgādināja, ka sākotnēji lietā figurēja arī kādreizējās Valsts drošības komitejas (VDK) izmeklētājs Andris Strautmanis un bijušais Valsts drošības dienesta darbinieks Artūrs Šmaukstelis. Šīm personām spiegošana netiekot inkriminēta, bet viņi apsūdzēti par citiem Krimināllikuma pantiem, klāstīja Ādamsons. Abi esot liecinājuši, ka ekspolitiķis neesot viņiem devis nekādus uzdevumus ziņu sagatavošanai un sniegšanai.
Kā sacīja Ādamsons, ja AT atstās spēkā apelācijas instances piespriesto cietumsodu, tad viņš nemukšot, bet sēdēšot cietumā. “Ko tad? Sēdēšu cietumā, mācīšos un rakstīšu memuārus, jo arī tam laiks ir vajadzīgs,” uzsvēra Ādamsons.
Ekspolitiķis atgādināja, ka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ieņēmis amatus Jūras spēkos un robežsardzē un labi pārzinot veidus, kā likumīgi vai nelikumīgi šķērsot viņam labi zināmo robežu. Tāpat viņš bijis iekšlietu ministrs, kas attiecīgi ļāvis pārzināt drošības sistēmu. “Ja man būtu vēlme aizmukt, tad es jau to varēju izdarīt sen, jo manas profesionālās iemaņas to absolūti pieļauj,” pauda Ādamsons.