Svētdien, 11. janvārī, Berlīnes Valsts operā Unter den Linden notika vācu autoru – komponista Matiasa Pinčera un libretista Daniela Arkādija Gercenberga – operas Aukstā sirds/Das kalte Herz pasaules pirmizrāde. Pie diriģenta pults stājās pats Matiass Pinčers. Pirmiestudējumu veidojis amerikāņu režisors Džeimss Dara-Bleks. Berlīnē Auksto sirdi vācu valodā varēs dzirdēt līdz 23. janvārim, savukārt no 11. līdz 17. martam tā skanēs franču valodā Parīzes Komiskajā operā (darba nosaukums franču valodā – Nuit sans aube). Izrāde ir šo divu teātru kopražojums.
Bērnības atmiņas
Aukstā sirds ir opera divpadsmit ainās, tā ilgst stundu piecdesmit minūšu bez pārtraukuma. Hamburgā dzimušā pianista un dzejnieka Daniela Arkādija Gercenberga (1991) librets ir brīvi balstīts Vilhelma Haufa 1827. gadā radītajā romantiskajā pasakā Aukstā sirds, kuru savai operai ir izvēlējies Matiass Pinčers. Šis ir komponista ceturtais mūzikas teātra darbs, iepriekšējā Matiasa Pinčera opera L’Espace dernier tika pirmatskaņota 2004. gadā.
Matiass Pinčers (1971) ir ievērojams skaņradis, diriģents un pedagogs. Viņš ir svarīga personība laikmetīgajā mūzikā. Līdz 2023. gadam viņš desmit gadu vadīja Pjēra Bulēza dibināto jaunās mūzikas kolektīvu Ensemble intercontemporain Parīzē. Pašlaik Matiass Pinčers ir Kanzasas simfoniskā orķestra muzikālais līderis un Sinsinati simfoniskā orķestra radošais partneris. Kopš 2014. gada viņš ir Ņujorkas Džuljarda skolas kompozīcijas profesors. Par savām mājām Ziemeļreinas-Vestfālenes pilsētā Marlā dzimušais mākslinieks dēvē Ņujorku, Berlīni un Parīzi.
Matiasu Pinčeru saista draudzīgas attiecības ar leģendāro maestro Danielu Barenboimu, kurš no 1991. gada līdz 2023. gadam bija Berlīnes Valsts operas Unter den Linden un tās orķestra – Berlīnes Valsts kapelas – muzikālais vadītājs. Daniels Barenboims ne tikai uzaicināja Matiasu Pinčeru diriģēt izrādes Berlīnes Valsts operā, bet arī pamudināja viņu radīt jaundarbu šim teātrim. Matiasa Pinčera vadībā šeit ir skanējis Riharda Vāgnera Loengrīns un Klīstošais holandietis, kā arī mūsdienu šveiciešu komponista Beāta Furrera operas Violetais sniegs pasaules pirmizrāde 2019. gada janvārī. Matiass Pinčers ļoti atbalsta savus kolēģus skaņražus – 2019. gada decembrī viņš diriģēja austriešu komponistes Olgas Neivirtas operas Orlando pasaules pirmizrādi Vīnes Valsts operā. Šogad Berlīnē un Parīzē publikai ir iespēja dzirdēt paša Matiasa Pinčera sacerēto un diriģēto Auksto sirdi. Pasaules pirmizrādi Berlīnē 11. janvārī apmeklēja arī Daniels Barenboims.
Šīs operas ideja komponistam Matiasam Pinčeram radās 2019. gadā, kad viņš kopā ar Ensemble intercontemporain uzstājās Donauešingenes Mūzikas dienās un savā brīvdienā devās uz Švarcvaldes mežu. “Pastaigas laikā pēkšņi atgriezās bērnības atmiņas par Vilhelma Haufa pasaku Aukstā sirds, ko es piecu sešu gadu vecumā simtiem reižu klausījos kasetē. Atgriezās vārdi un sajūtas, ko piedzīvojam mežā, kā arī bailes un šausmas, ko tas izraisa. Es sadzirdēju skaņas un sapratu, ka, iespējams, varēšu uzrakstīt operu,” atceras Matiass Pinčers.
Opera Aukstā sirds tapa vairāku gadu garumā ciešā mijiedarbībā ar libreta autoru Danielu Arkādiju Gercenbergu. Viņš ir dzejnieks, pianists un dzejas pasniedzējs Hansa Eislera Mūzikas augstskolā Berlīnē – tur viņš strādā ar jaunajiem dziedātājiem un pianistiem, mācot viņiem kamermuzicēšanas nianses. Jaunajā operā Daniels Arkādijs Gercenbergs ir uzbūris savu poētisko pasauli, iedvesmojoties no Vilhelma Haufa pasakas. Opera Aukstā sirds ieteicama skatītājiem no 16 gadu vecuma.
Opera Aukstā sirds tapusi vairāku gadu garumā komponista Matiasa Pinčera (no kreisās) ciešā mijiedarbībā ar dzejnieku Danielu Arkādiju Gercenbergu. Foto – Maksimiliāns Zemlingers
Vilhelma Haufa pasaka vēsta par jauno ogļdeģi Pēteri, kurš vēlas pamest savu slikti atalgoto darbu Švarcvaldē, lai dzīvotu pārtikušu un cienījamu dzīvi. Savu stāvokli Pēteris uzskata par nožēlojamu, viņa sirds ir ilgu un skumju pilna. Pēteris apsver dažādas iespējas, kā tikt pie naudas, un noslēdz darījumu ar Holandes Miķeli, kurš viņam nodrošina pārticību un aizstāj viņa sirdi ar akmeni, kas turpmāk liedz Pēterim izjust jebkādas emocijas. Šīs pārmaiņas sagādā ciešanas Pētera mātei un sievai, viņš kļūst par brutālu skopuli un nogalina sievu, sodot viņu par to, ka viņa bija iedevusi kādam ubagam nedaudz Pētera vīna.
Saglabājot sižeta karkasu, operas autori stāstu ir pamatīgi pārveidojuši. Jaunajā darbā ir septiņi personāži: Pēteris (vācu baritons Samuels Haselhorns), viņa māte (serbu mecosoprāns Katarina Bradiča), Pētera mīļotā Klāra (puertorikāņu un amerikāņu soprāns Sofija Burgosa), dieviete Anubisa (britu mecosoprāns Rozija Oldridža), mistiskais gars Azaela (vācu aktrise Sunji Mellesa), vecā dāma (brazīliešu soprāns Adriāna Keirosa) un bērns (Berlīnes Valsts operas bērnu kora dalībnieks Oto Glāss).
Stāsts ir kļuvis sievišķīgāks
“Šī opera ir moderna pasaka, kas līdzinās sapnim,” saka libretists Daniels Arkādijs Gercenbergs. Aukstajā sirdī viņš ir centies izpaust dažādas noskaņas, atmiņas un sajūtas, kas cilvēkus pārņem mežā, jo tieši tur risinās darbība. Šī nav opera ģimenes auditorijai, tā ir adresēta nobriedušiem klausītājiem. “Pasakas bieži vien ir domātas pieaugušajiem. Šajā darbā man vissvarīgākā ir sāpju un traumas izjūta un tas, kā cilvēks spēj sadzīvot ar savām sērām un virzīties tālāk. Tas viss ir raksturīgs galvenajam varonim Pēterim. Savukārt viņa mātei ir jātiek galā ar savu vainas izjūtu. Ko tas nozīmē – dzīvot ar apziņu, ka kaut kas ir izdarīts un to nevar izlabot? Pasaka ir domāšanas un iztēles telpa, kas ļauj mums savienot ar to savas personīgās emocijas un asociācijas,” Berlīnē sarunā ar KDi uzsver libreta autors.
Aukstās sirds librets ir mūsdienu romantiskās dzejas darbs. “Sākotnējā doma bija radīt operu, izmantojot Vilhelma Haufa pasaku tādu, kāda tā ir. Matiass Pinčers vēlējās saglabāt meža atmosfēru, kādu to apraksta Haufs. Es devos uz Švarcvaldi un secināju, ka tas vairs nav tāds pasaku mežs kā XIX gadsimtā. Radošajā procesā mēs sacerējām paši savu stāstu, atsperoties no Haufa oriģināla,” atklāj Daniels Arkādijs Gercenbergs.
Operas Aukstā sirds galvenais varonis Pēteris (baritons Samuels Haselhorns) un dieviete Anubisa (mecosoprāns Rozija Oldridža). Foto – Bernds Ūligs
Operas centrā ir Pēteris un viņa māte, bet uz libretu no pasakas nav pārceļojuši divi meža gari – Glāžvīriņš un Holandes Miķelis. Līdzās Pēterim un viņa mātei operā ir trīs varones sievietes – Pētera draudzene Klāra, mistiskā Azaela un dieviete Anubisa. “Stāsts ir kļuvis sievišķīgāks. Sanāk, ka Aukstā sirds ir sieviešu opera ar vienu dziedātāju vīrieti,” piebilst Matiass Pinčers.
Pēteris cer, ka dieviete Anubisa palīdzēs viņam atbrīvoties no sāpēm. Seno ēģiptiešu mitoloģijā dievs Anubiss, kurš var eksistēt arī sievietes veidolā, ir visciešāk saistīts ar nāvi, pēcnāves dzīvi un mumifikācijas procesu. Anubiss ir pazemes dievs un mirušo aizbildnis. Viņš piedalās aizkapa tiesā, kurā tiek svērta mirušā sirds un mirušajam tiek pasludināts spriedums. Anubisu iespaidīgi atveido mecosoprāns Rozija Oldridža – viņas varone ir dramatiski valdonīga, vizuāli grezna un vokāli spēcīga kā aizsaules Turandota.
Vēl viens mitoloģijas iedvesmots tēls ir Azaela, kura pārliecina Pētera māti, ka viņas dēlam ir jāizņem sirds – un tas ir jāizdara nevienam citam kā pašai mātei. Senebreju mitoloģijā Azaels jeb Azazels ir dēmoniska radība, viens no kritušajiem eņģeļiem. Vilhelma Haufa pasakas saknes ir meklējamas mūsdienu kristietībā, un operas libretā Daniels Arkādijs Gercenbergs ievieš Senās Ēģiptes mītu un Vecās Derības motīvus.
“Holandes Miķelis un Glāžvīriņš šķita pārāk novecojuši tēli, mēs gribējām atrast kaut ko citu. Azaela un Anubisa Aukstajā sirdī ir zemes un mirušo valstības vēstneses,” skaidro Matiass Pinčers. Azaela operā ir runāta loma, un to spēlē aktrise Sunji Mellesa. Viņu atceras visi, kas ir redzējuši režisora Rūbena Estlunda melno komēdiju Skumju trīsstūris, – Sunji Mellesas varone ir neaizmirstamās vemšanas ainas centrālais personāžs.
Galvenā varoņa Pētera māte (mecosoprāns Katarina Bradiča) un mistiskais gars Azaela (aktrise Sunji Mellesa). Foto – Bernds Ūligs
Upurēšanas rituāls
Operā Pēteris dzied par savām ciešanām, un viņa emocionālā bezdibeņa dziļumu palīdz atklāt sieviešu tēli. “Sievietes, kas viņu ieskauj, izpauž Pētera emociju spektru tikpat spēcīgi kā viņš pats. Nav nejaušība, ka tas atgādina Kloda Debisī operu Peleass un Melizande,” norāda Aukstās sirds komponists.
Pēteris ir nelaimīgs, salauzts jauns vīrietis jau pašā operas sākumā. Viņš ir tik dziļi traumēts (iemesli netiek atklāti), ka neko nejūt, pat pirms viņam tiek izņemta sirds. Pēteris nespēj veidot cilvēciskas attiecības ne ar savu māti, ne ar mīļoto meiteni Klāru. Māte ir atbildīga par dēla iesaistīšanu upurēšanas rituālā – viņa ir tā, kas izņem Pētera sirdi. Atšķirībā no Vilhelma Haufa pasakas Matiasa Pinčera un Daniela Arkādija Gercenberga operā nav laimīgu beigu. “Upurēšana nav nogalināšana – arī Haufa pasakā, kurā meža gars izņem varoņa sirdi un aizstāj to ar akmeni, Pēteris izdzīvo. Mēs esam šajā metaforiskajā pasaulē, un Pēteris turpina dzīvot, tikai bez jebkādām emocijām. Tas ir novērojams arī reālajā dzīvē – mēs nereti redzam cilvēkus varas pozīcijās, un šķiet, ka viņiem nav sirds,” uzsver libretists.
Galvenā varoņa sarežģīto emocionālo portretu Daniels Arkādijs Gercenbergs ir papildinājis ar paša pieredzi – jaunībā viņš ir piedzīvojis gan grūmingu, gan seksuālu vardarbību. “Kā ik katrs mākslinieks, es ieguldu daiļradē savus pārdzīvojumus, tajā noteikti ir kaut kas no manas emocionālās dzīves, citādi mākslas darbs sanāk nedzīvs. Pēteris operā ir traumēts cilvēks un dzīvo ar sāpēm, kurām nespēj tikt pāri, un tāpēc ir gatavs atteikties no savām emocijām. Taču opera ir vairāku cilvēku kopdarbs, kas pārsniedz manu personīgo pieredzi, tas nav stāsts par mani. Esmu izdevis grāmatu, kurā aprakstu savu pieredzi. Man ir svarīgi publiski runāt par seksuālu vardarbību un grūmingu, jo ar to saskaras daudzi bērni un jaunieši un tā ir milzīga problēma mūsu sabiedrībā,” apgalvo Daniels Arkādijs Gercenbergs.
Šakāļu zaļās acis
Pētera lomu izcili atveido harismātiskais baritons Samuels Haselhorns, šī partija ļauj viņam parādīt visas savas balss iespējas. Samuels Haselhorns dzied ar apbrīnojamu siltumu un izteiksmīgumu, turklāt viņš ļoti rūpīgi izturas pret vārdiem – Samuels Haselhorns ir brīnišķīgs kamermūzikas izpildītājs, un tas ir jūtams katrā viņa izdziedātajā, izdzīvotajā frāzē. Šķiet paradoksāli, ka uzreiz pēc sirds izņemšanas, kad Pēteris dzied, ka viņa sirdī vairs neplosās vētra un sirds vietā viņam tagad ir akmens, varoņa vokālā izpausme kļūst neiedomājami jutekliska, smalka un maiga. “Koku smarža mani neaizkustina. Viss ir auksts. Mans ķermenis ir nejutīgs,” a cappella dzied Samuels Haselhorns, un tā ir tik skaista mūzika, kādu vien var iedomāties.
Operas galvenais varonis Pēteris (baritons Samuels Haselhorns) un viņa mīļotā Klāra (soprāns Sofija Burgosa). Foto – Bernds Ūligs
Matiass Pinčers Aukstās sirds partitūrā ir veltījis lielu uzmanību vokālajām partijām: “Vēlējos izpausties tieši dziedājumos – cilvēku balsīs. Domāju, kā mobilizēt dziedātājus ar visu viņiem raksturīgo sarežģītību, neaizsargātību un neticamajiem izteiksmes resursiem, kas ir viņu rīcībā, un izdarīt to atšķirīgi no tā, kā savā mūzikā esmu darījis iepriekš, un atšķirīgi no dažu savu kolēģu izmantotajām metodēm. Tas ir saistīts arī ar to, ka pēdējos gados bieži esmu diriģējis Riharda Vāgnera mūziku un man kļuvis skaidrs, ka dziedātājiem ir nepieciešama noteikta brīvība, lai izpaustu sevi. Mūsdienu mūzikā dažreiz viņiem nav šādas iespējas, jo tai ir sarežģīta ritmu struktūra, kurā vokālisti pārvietojas kā režģī. Protams, tas var būt ļoti stimulējoši intelektuāli. Laikmetīgās operas temati nereti ir sarežģīti, un visi apjūk no skaņu valodas sarežģītības.”
Auksto sirdi komponists ir radījis speciāli Berlīnes Valsts kapelai, paturot prātā šā orķestra īpašo skanējumu. Matiass Pinčers ir labi iepazinis šo kolektīvu, sadarbojoties ar to diriģenta ampluā. Viņš jūsmo par Berlīnes Valsts kapelas “zeltaino, tumšo, piesātināto skanējumu, kam piemīt jūtīgums, spontanitāte, elastība un plaša krāsu palete”. Matiass Pinčers ir pārliecināts, ka šis orķestris pārstāv vācu skanējumu, un viņam ir svarīgi ar savu jauno operu atgriezties vācu valodas telpā, jo pēdējos gados viņš ir daudz laika ir pavadījis Francijā, ASV un citur pasaulē. Savās kompozīcijās Matiass Pinčers sen nebija izmantojis tekstu dzimtajā vācu valodā.
Impulsu operas radīšanai Matiasam Pinčeram devusi ne tikai pastaiga Švarcvaldes mežā 2019. gadā, bet arī izraēliešu mākslinieces Mihalas Rovneras videoinstalācija Anubiss. “Netālu no Telavivas Mihala Rovnera filmēja šakāļus, kas tur klejo naktī. Vienīgais, kas ir redzams video, ir dzīvnieku ķermeņu ēnu kustība. Tad pēkšņi, kad tie pagriežas pret mums, mēs ieraugām šakāļu neticami zaļās acis. Šis darbs uz mani ir atstājis spēcīgu iespaidu,” saka komponists. Dievs Anubiss bieži tiek attēlots kā cilvēks ar šakāļa galvu.
Matiasa Pinčera opermūzika elpo un pulsē. Komponists neslēpj, ka iekļāvis tajā sirdspukstus, ko spēlē bungas, un tie caurstrāvo visu operu. Starp ainām skan četras orķestra starpspēles, kas nodēvētas par Meža mūziku. “Starpspēlēs izpaužas mēģinājums atrast meža klajumu, lai varētu uzelpot un izkāpt no tumsas. Meža mūzika simbolizē dažādus gaidīšanas stāvokļus. Šīs ir visai tradicionālas starpspēles – galu galā šī ir vācu pasaku opera. Es tā vēlējos, jo mūsdienās viss ir kļuvis tik intelektuāls un sarežģīts,” savās pārdomās dalās komponists. Mūzikā ir dzirdama meža šalkoņa, orķestris čukst un rūc, uzbur sapņu un draudu ainas.
Cilvēks pret dabu
Operas Aukstā sirds pirmiestudējumu Berlīnē ir radījis amerikāņu režisors Džeimss Dara-Bleks ar savu komandu (scenogrāfs Ādams Rigs, kostīmu māksliniece Mollija Airlena, gaismu mākslinieks Ji Džao un videomāksliniece Hana S. Kima). Džeimss Dara-Bleks intensīvi strādā operā, teātrī un kino, kā arī izglīto jauno opermākslinieku paaudzi Kalifornijas Universitātē UCLA Losandželosā, kur ieņem mūzikas profesora amatu. Viņš ir Longbīčas operas mākslinieciskais vadītājs.
Džeimsa Daras-Bleka veidotais Aukstās sirds iestudējums ir krāšņs un romantisks, metaforu un noslēpumu piepildīts vēstījums par traumām, fobijām un sāpēm, kas piemeklē cilvēkus visos laikos. “Tas ir stāsts par cilvēces un dabas konfliktu. Uz skatuves jūs redzat mirušus vilkus, kuri simbolizē barbarismu – cilvēce iznīcina dabu un tās apslēptās mistiskās īpašības. Opera balstās pasakā, tāpēc mežs ir vieta, kurā notiek pārmaiņas,” saka režisors. “Aukstā sirds ir vienaldzības metafora. Jūs varat kādam pateikt kaut ko šausmīgi nepatīkamu, varat strīdēties un būt kaislīgs, bet īstenībā visbiedējošākā cilvēku attiecībās ir vienaldzība. Operā Pēteris tiek pakļauts pārbaudei, un vienaldzība tiek izmantota kā ierocis, lai parādītu, cik briesmīga ir šī sajūta. Tas arī ir veids, kas palīdz atklāt ikviena varoņa patieso dabu,” uzskata Džeimss Dara-Bleks.
Aukstā sirds
Diriģents Matiass Pinčers, režisors Džeimss Dara-Bleks
Berlīnes Valsts operā Unter den Linden 20., 23. janvārī
Parīzes Komiskajā operā 11., 13., 15., 17. martā