Latvijas un Zviedrijas aizsardzības ministri piektdien parakstīja ceļvedi, kas paredz paplašināt aizsardzības nozares sadarbību gaisā, jūrā un uz sauszemes, ar mērķi iespējami drīz šajās jomās sasniegt taustāmus rezultātus.
Latvijai jau ir laba sadarbība ar Zviedriju aizsardzības jomā; kā viens no vairākiem piemēriem ir Zviedrijas karavīru klātbūtne Latvijā. Taču, kā uzsvēra Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”), ir vēlme šo sadarbību paplašināt. Sadarbības plāna ceļvedis ir vēl viens praktisks stratēģisks solis šajā virzienā.
Plānota ciešāka sadarbība Baltijas jūrā
“Runa ir par rūpniecisko sadarbību. Runa ir par sadarbību iepirkumu jomā, ļoti svarīgās un efektīvās sistēmās, piemēram, “Archer” riteņu artilērijas sistēmas. Runa ir par sadarbību bezpilota lidaparātu un dronu jomā. Runa ir par sadarbību kritiskās infrastruktūras aizsardzībā. Runa ir par pretgaisa aizsardzību. Un mēs speram nākamos soļus, lai potenciāli nodrošinātu arī papildu gaisa spēku klātbūtni Latvijā,” teica Sprūds.
Zviedrijas un Latvijas aizsardzības ministri parakstījuši ceļa karti aizsardzības sadarbības stiprināšanai starp abām valstīm
Foto: Gatis Dieziņš, Aizsardzības ministrija
Ceļa karte ietver Zviedrijas turpmāku klātbūtni NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā, tostarp mehanizētā bataljona rotāciju un pretgaisa aizsardzības spēju nodrošināšanu, kā arī Zviedrijas iesaisti NATO gaisa patrulēšanas uzdevumos.
Vienlaikus paredzēta ciešāka sadarbība Baltijas jūrā, stiprinot krasta aizsardzību, jūras pārraudzību un zemūdens infrastruktūras aizsardzību, kā arī attīstot jūras bezpilota sistēmas.
“Zviedrijas militārā klātbūtne Latvijā ir nepārprotams sabiedroto solidaritātes apliecinājums un ieguldījums NATO kolektīvajā aizsardzībā,” teica Sprūds.
“Lēmums no šī gada Latvijā izvietot Zviedrijā ražotās “Archer” artilērijas sistēmas būtiski palielinās NBS netiešās uguns un atturēšanas spējas, vienlaikus vēl vairāk padziļinot abu valstu ciešo un koordinēto sadarbību Baltijas jūras reģiona stiprināšanā.”
Zviedrus interesē iespēja testēt bezpilota lidaparātus
Viens no sadarbības piemēriem, kur jau drīzumā gaidāmi taustāmi rezultāti, ir Sprūda pieminēto “Archers” sistēmu izvietošana Latvijā šī gada laikā. Vaicāts, kādus vēl praktiskus rezultātus jau šogad varētu sagaidīt Rīgas un Stokholmas sadarbības rezultātā, Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons vērsa uzmanību uz bezpilota lidaparātiem.
“Mēs esam ļoti ieinteresēti izmantot testēšanas iekārtas, kas atrodas šeit, Latvijā. Un es zinu, ka jūs paplašināties un ieguldāt līdzekļus, lai nodrošinātu labu bezpilota sistēmu testēšanas poligonu. Es tikko nedēļas nogalē paziņoju, ka Zviedrija iegulda vēl 500 miljonus eiro bezpilota sistēmās un dronos. Tātad šī ir joma, kurā mēs vēlētos paplašināties. Un tad, protams, ceļvedī ir ļoti konkrētas idejas par to, kā paplašināt mūsu jūras spēku sadarbību.”
Abi ministri arī piesauca Zviedrijas kara lidmašīnas “Gripen”. Sprūds atzina, ka arī gaisa aizsardzības jomā drīz potenciāli gaidāmi taustāmi rezultāti, jo Zviedrijas iznīcinātāju “Gripen” pagaidu izvietošana Latvijā varētu notikt šogad.
Pēc zviedru ministra teiktā, vēl esot nepieciešams parakstīt saprašanās memorandu, kas pavērtu iespēju ātrai iznīcinātāju izvietošanai dažādās vietās papildus jau esošajai gaisa telpas patrulēšanai, ko jau īsteno citas valstis.
Sprūds uzsvēra, ka kopīgie soļi nebūs tikai stratēģiski un svarīgi, bet tiks īstenoti ļoti ātri un steidzami, kas uzskatāmi parādot izpratni par kolektīvo aizsardzību.
Papildus tam paredzēta sadarbība kosmosa jomā Eiropas kosmosa vairoga iniciatīvas ietvaros.
NATO var parūpēties par drošību Arktikā
Abi ministri pārrunāja arī aktuālo situāciju Grenlandes jautājumā. Kā zināms, ASV prezidents Donalds Tramps uzstājīgi norāda, ka vēlas pārņemt Dānijai piederošo salu, par ko sašutuši ir eiropieši. Grenlandē ceturtdien sāka ierasties vairāku Eiropas valstu militārie spēki, lai vēlāk piedalītos mācībās. Arī Zviedrija turp nosūtījusi dažus instruktorus.
Vaicāts, kādu signālu ar šo spēku izvietošanu eiropieši vēlas dot ASV, Jonsons atbildēja:
“Vēstījums, ko mēs nosūtām, ir tāds, ka Arktika ir svarīga, ka Tālie Ziemeļi ir svarīgi un ka mēs kā NATO sabiedrotie esam gatavi nodrošināt lielāku drošību Arktikā. Tas bija vēstījums, ko mēs nosūtām. Un, protams, Dānija ir cieši iesaistīta šajā procesā, kā arī vairāki citi sabiedrotie.”
Zviedrijas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka svarīgi jautājumi sabiedroto starpā ir jāatrisina mierīgā ceļā. Ministrs uzskata, ka NATO aliansei jākoncentrējas uz Ukrainu un Krieviju un tieši šajā jautājumā NATO sabiedrotajiem esot spēcīga vienotība.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu