Protesti un represijas Irānā sasniedz kritisku līmeni
Irānā turpina saasināties gan tautas protesti, gan valdības represijas pret demonstrantiem, radot satraucošu situāciju valstī. Kā ziņo telekanāls TV3, cilvēktiesību organizācijas lēš, ka drošības spēku vardarbīgajās sadursmēs un represiju rezultātā nogalināti jau simtiem cilvēku, bet aizturēto skaits mērāms vairākos tūkstošos.
Šie notikumi iezīmē nopietnāko izaicinājumu esošajam teokrātiskajam režīmam pēdējos gados. Protesti, kas sākās decembra beigās, ir izplatījušies visā valstī, skarot simtiem apdzīvoto vietu un norādot uz plašu sabiedrības neapmierinātību ar pašreizējo politisko un ekonomisko situāciju.
Protestu cēloņi – ekonomiskā krīze un politiskā neapmierinātība
Galvenie protestu iemesli ir dziļa neapmierinātība ar valsts ekonomisko krīzi, strauji augošo dzīves dārdzību un augsto inflāciju, kas pārsniedz 50%. Sākotnēji Teherānas ielās izgāja tirgotāji, protestējot pret Irānas riāla vērtības kritumu un ekonomisko situāciju. Drīzumā protestos iesaistījās plašāki sabiedrības slāņi, un demonstrācijas ieguva politisku dimensiju, pieaugot neapmierinātībai ar teokrātisko režīmu un aicinot uz tā maiņu.
Irānas augstākais garīgais līderis ajatolla Ali Hamenei ir nosaucis protestētājus par valsts ienaidniekiem un ārvalstu ietekmes instrumentiem, pieprasot drošības spēkiem pastiprināt represijas. Šī nostāja paspilgtina konfliktu un palielina spriedzi starp valdību un tās kritiķiem.
Cilvēktiesību organizācijas ziņo par postošām sekām
Saskaņā ar ASV bāzētās cilvēktiesību aktīvistu aģentūras HRANA (Human Rights Activists News Agency) datiem, demonstrācijās dzīvību zaudējuši vismaz 544 cilvēki, bet citi avoti min, ka bojāgājušo skaits varētu pārsniegt 2500 cilvēkus, atsevišķos aprēķinos pat 6000. No bojāgājušajiem liela daļa ir protestētāji, taču starp upuriem fiksēti arī drošības spēku pārstāvji, bērni un pat ar protestiem nesaistīti civiliedzīvotāji. Tiek ziņots arī par aptuveni 10 700 līdz pat vairāk nekā 18 100 aizturētajiem, uzsverot režīma centienus apspiest jebkādu pretestību.
HRANA un citas organizācijas uzsver, ka patiesais bojāgājušo skaits varētu būt ievērojami lielāks, jo Irānā ir būtiski ierobežota saziņa ar ārpasauli, bloķējot internetu un telefonsakarus. Šī informācijas izolācija apgrūtina neatkarīgu notikumu pārbaudi un liek bažīties par cilvēktiesību situācijas nopietnību.
Starptautiskā reakcija un spriedze
Situācija Irānā ir izraisījusi plašu starptautisku uzmanību. Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir izteicis stingru nostāju, brīdinot Irānas režīmu par iespējamām sekām, ja protestētāju nogalināšana turpināsies. Tramps ir arī paziņojis, ka Irānas vadība, reaģējot uz viņa draudiem, ir izrādījusi gatavību sākt sarunas, tomēr ASV ir norādījušas, ka varētu rīkoties pirms diplomātiskām sarunām, neizslēdzot arī militāras intervences iespēju.
Irānas ārlietu ministrija ir apsūdzējusi ASV un Izraēlu iejaukšanos valsts iekšējās lietās, tādējādi palielinot spriedzi starp reģiona spēkiem un radot bažas par plašāka konflikta iespējamību. Eiropas Savienība ir paudusi satraukumu par notiekošo un gatavo papildu sankcijas pret atbildīgajiem par represijām.
Režīma centieni un nākotnes perspektīvas
Neskatoties uz starptautisko nosodījumu un brīdinājumiem, Irānas režīms turpina stingri apspiest jebkādu atšķirīgu viedokli. Valsts televīzija ir pirmoreiz atzinusi lielo nāves gadījumu skaitu, tomēr tas notika pēc tam, kad aktīvisti publiskoja savus aprēķinus. Tiek ziņots par ātrām tiesas prāvām un aizturēto eksekūcijām, kas liecina par režīma gatavību izmantot galējus līdzekļus, lai saglabātu varu.
Šie notikumi ir viens no vērienīgākajiem protestu viļņiem Irānā pēdējo desmitgažu laikā, kas liecina par dziļām sociālām un politiskām problēmām valstī un rada jautājumus par reģiona stabilitāti.