Nemieru situācija Irānā
Ziņas no Irānas liecina, ka protesti valstī turpina apsīkt. Lai gan sākotnēji protesti izplatījās visā valstī, izraisīti dziļās ekonomiskās krīzes un valūtas kursa krituma dēļ, pēdējās dienās novērojama tendence tos mazināties. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, sākotnējos protestos, kas sākās decembra beigās, piedalījās tirgotāji, taču drīz vien tie pārauga plašākos nemieros pret Irānas vadību.
Krievijas centieni deeskalācijai
Tiek ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins aktīvi iesaistās, lai mazinātu spriedzi Tuvajos Austrumos. Pēc Kremļa preses sekretāra Dmitrija Peskova teiktā, Putins pieliek savus pūliņus šī mērķa sasniegšanai. Šis paziņojums sekoja pēc Putina telefonsarunām ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu un Irānas prezidentu Masudu Pezeškiānu, kas notika piektdien. Lai gan sarunu detaļas netiek atklātas, tās tiek saistītas ar centieniem novērst tālāku konflikta eskalāciju reģionā.
Protestu apmērs un sekas
Lai gan protesti Irānā mazinās, iepriekšējo nedēļu nemieros tiek ziņots par ievērojamu upuru skaitu. Cilvēktiesību organizācijas norāda, ka protestu laikā nogalināts vismaz 2571 cilvēks, bet vēl apmēram 10 000 aizturēti. Citi avoti min vismaz 544 nogalinātos un vairāk nekā 10 000 aizturētos protestētājus un drošības spēku pārstāvjus. Irānas ārlietu ministrija noliedz šos skaitļus, norādot, ka bojāgājušo skaits mērāms simtos..
Starptautiskā reakcija un diplomātiskie centieni
Situācija Irānā ir izraisījusi plašu starptautisku reakciju. Amerikas Savienotās Valstis ir paudušas bažas par notiekošo un nav izslēgušas militāras darbības iespējamību, lai gan pagaidām tās nogaida. Dažas Persijas līča valstis, tostarp Saūda Arābija un Katara, ir veikušas diplomātiskus centienus, lai mazinātu spriedzi un novērstu militāru konfliktu starp ASV un Irānu. Šie centieni ietvēra sarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, mudinot viņu dot Irānai iespēju parādīt labus nodomus.