Mēs jūtamies kā filmas “Trūmena šovs” galvenais varonis. Tā pašreiz valdošo noskaņojumu Grenlandē raksturo pasaules lielākās salas iedzīvotāji. ASV prezidenta Donalda Trampa vēlme iegūt Grenlandi amerikāņu īpašumā ir radījusi satraukumu un neziņu vairumam no 57 tūkstošiem teritorijas iedzīvotāju.
Taču Trampa draudiem ir arī pozitīva blakne, jo tie vairāk nekā jebkad ir satuvinājuši grenlandiešus un Dāniju, kas jau vairāk nekā 300 gadu pārvalda salu.
Trampa draudi un ASV spiediens ir satuvinājis Grenlandi un Dāniju
Dānija brīdina, ka ASV uzbrukums nozīmētu NATO beigas
ASV prezidents Tramps ir apņēmies dabūt Grenlandi. Viņš to pamato ar ASV nacionālās drošības interesēm. Un nekas neliecina, ka Trampam rūpētu Grenlandes iedzīvotāju viedoklis par to.
“Mēs darīsim kaut ko ar Grenlandi, vai viņiem tas patīk vai nepatīk. Jo, ja mēs to nedarīsim, Krievija vai Ķīna pārņems Grenlandi, un mēs negribam, lai Krievija vai Ķīna kļūtu par mūsu kaimiņiem. Es gribētu par to vienoties vienkāršā ceļā, bet, ja mums tas neizdosies, mēs to izdarīsim sarežģītākā ceļā,” paziņoja Tramps.
Ar “sarežģīto ceļu” Tramps, visticamāk, domā Grenlandes sagrābšanu militāri.
Šāda iespējamība satrauc Grenlandes, Dānijas un Eiropas līderus, jo tas nozīmētu ASV karu pret saviem tuvākajiem sabiedrotajiem. Dānijas premjerministre Mete Frederiksena brīdināja, ka tas nozīmētu arī Ziemeļatlantijas alianses jeb NATO beigas:
“Ja Amerikas Savienotās Valstis izvēlētos militāri uzbrukt citai NATO dalībvalstij, tad viss apstātos. Tas nozīmētu beigas NATO un līdz ar to drošībai, kas ir sniegta kopš Otrā pasaules kara beigām. Protams, mēs nepieņemsim situāciju, kurā mums un Grenlandei tiek radīts šāds apdraudējums.”
Grenlandieši ir neziņā par nākotni
Grenlandieši nav mierā ar Trampa draudiem. Jau pagājušā gada sākumā Grenlandes galvaspilsētā Nūkā notika plaši protesti pret ASV prezidenta teritoriālajiem tīkojumiem, no kuriem viņš spītīgi neatkāpjas.
Nūkā dzīvo arī Tilija Martinussena. Viņa ir bijusī Grenlandes parlamenta deputāte, kura atbalsta salas palikšanu Dānijas sastāvā. Tilija sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka grenlandieši ir neziņā par savu nākotni. Viņa notiekošo salīdzina ar populāru kinofilmu.
“Lielākajai daļai cilvēku šķiet, ka tas ir kā filmā “Trūmena šovs” ar Džimu Keriju galvenajā lomā. Ir sajūta, ka kāds mūs filmē, tikai mēs par to nezinām, un ka tas viss ir iestudēts, jo tas ir tik absurdi. Tāpēc valda liela neticība. Es zinu, ka ir bijis arī daudz dusmu.
Un, protams, cilvēki ir nobijušies. Viņi ir izstrādājuši ārkārtas rīcības plānus. Mēs par to esam runājuši arī mājās. Tāpēc es teiktu, ka valda nenoteiktība un mazliet bailes,” teica Martinussena.
Grenlandes iedzīvotāja Tilija Martinussena
Foto: No privātā arhīva
Tilija neslēpj, ka viņai un vēl daudziem grenlandiešiem visvairāk ir bail no tā, ka varētu notikt militārs iebrukums: “Esmu dzirdējusi arī no daudziem citiem cilvēkiem jautājumu, vai mums ir vajadzīgs ārkārtas rīcības plāns? Varbūt, ja mēs neizbraucam no valsts, mums būtu jādodas uz kādu fjordu, uz kādu mazu pamestu vietu, un jāapmetas tur? Ko mums darīt? Vai mums jau tagad jāsāk taupīt pārtiku? Vai mums jāpārliecinās, ka varam piecas dienas izdzīvot bez elektrības?
Grenlandiešiem tā nav tik liela problēma, jo mēs esam uzauguši ar situācijām, kad elektrība reizēm pazūd uz vairākām dienām. Mēs esam pieraduši dzīvot tumsā, mums ir pietiekami daudz bateriju lampām un pietiekami daudz pārtikas. Taču doma, ka kāds, kurš agrāk bija mūsu draugs, varētu mūs iekarot un ka tieši tāpēc mums būtu jāveido pārtikas rezerves, ir vienkārši traka.”
Teritorijai ar 56 000 iedzīvotāju grūti saglabāt neatkarību
Latvijas goda konsuls Grenlandē Ivars Sīlis zina, ko nozīmē būt bēglim. Viņa ģimene Otrā pasaules kara laikā bija spiesta pamest Latviju. Sīļa kungs ir uzaudzis Dānijā, bet 1964. gadā viņš pārcēlās uz Grenlandi. “Un tad es iemīlējos zemē un tautā, un lielāko daļu laika esmu dzīvojis Grenlandē. Ne jau visu laiku, bet lielāko daļu,” 86 gadus vecais vīrs sacīja telefonsarunā no Zviedrijas, kur viņš atrodas pašlaik.
Viņš uz Latvijas Radio jautājumu, kāpēc Tramps vēlas iegūt Grenlandi, atbildēja, ka stratēģiski nozīmīgā sala ir ierauta lielvaru ģeopolitiskajās cīņās:
“Es gribētu teikt, ka Grenlandei ir bijusi pārāk maza saprašana par to, kāda ir Grenlandes un Dānijas loma šajā lielajā spēlē. Draudi no Ķīnas un Krievijas jau pastāv. Pēc manām domām, Grenlandes politiķi savā ziņā ir pamudinājuši Amerikas Savienotās Valstis rīkoties,
jo pirms neilga laika Grenlandes politiķi paziņoja: mēs neesam amerikāņi, mēs neesam dāņi, mēs esam grenlandieši. Viņi iedomājas, ka varēs būt patstāvīga valstiņa ar 56 tūkstošiem iedzīvotāju lielajā pasaulē, bet tas nav reāli.”
Tomēr Sīlis netic, ka ASV varētu iebrukt Grenlandē. “Es nevaru iedomāties okupāciju. Tā ir ļoti hipotētiska iespēja. Vai es ar ģimeni dotos prom? Jūs runājat ar vīru, kuram ir 85 gadi. Tad ir grūti pārcelties. Bet tādas domas man un manai ģimenei nav,” teica vienīgais pastāvīgi dzīvojošais latvietis Grenlandē.
Tramps sper pa atvērtām durvīm
Tilijai Martinussenai ir saprotamas Trampa bažas, ka Ķīna varētu iegūt Grenlandes dzīlēs esošos derīgos izrakteņus, bet Krievija varētu kontrolēt jūrasceļus Arktikā. Taču viņa nesaprot veidu, kādā Tramps runā par šiem jautājumiem.
“Viņš sper pa jau atvērtām durvīm, pārkāpjot visus līgumus un vienošanās, kas mums jau ir. Viņš to var darīt arī citādi, pastiprinot drošību, noslēdzot ar mums vienošanās. Patiesībā mēs jau sen esam lūguši amerikāņus, gan Trampa pirmās, gan otrās prezidentūras laikā, veidot ar mums ciešākas tirdzniecības attiecības, investēt Grenlandē. Taču panākt, lai viņi vispār ar mums runātu, ir bijis diezgan grūti.
Un tagad pēkšņi viņš maina savu nostāju un saka, ka, lai to visu izdarītu, viņam ir mūs jāiekaro. Tie ir meli. Grenlande vienmēr ir bijusi ļoti labs Amerikas sabiedrotais.
Mēs vienmēr esam bijuši gatavi atvēlēt viņiem zemi, un mēs viņus esam uzskatījuši par saviem varoņiem, pat vairāk nekā Dāniju, vismaz līdz šim brīdim,” prāto Tilija.
Grūtie laiki ir apvienojuši Grenlandi un Dāniju
Dānijas un Grenlandes attiecības nekad nav bijušas vienkāršas, tāpēc Grenlandes iedzīvotāju vidū līdz šim bija augsts atbalsts salas neatkarībai. Taču Tramps ir panācis, ka Nūkas un Kopenhāgenas attiecības uzlabojas, norādīja Sīlis: “Ir skaidri redzams, ka tas tuvina Grenlandi un Dāniju. To neviens negaidīja vēl pirms dažiem mēnešiem, kad daudzi runāja par patstāvību un nepieciešamību atbrīvoties no senās koloniālās varas. Tas nozīmē, ka Dānija un Grenlande tuvinās.”
Arī Martinussena priecājas, ka grūtie laiki ir apvienojuši Grenlandi un Dāniju.
Grenlandes iedzīvotāja Tilija Martinussena
Foto: No privātā arhīva
Viņa ir ļoti pateicīga arī Eiropas valstīm, kuras ir paziņojušas, ka nosūtīs savus karavīrus uz Grenlandi, lai aizsargātu salu. “Mēs zinām, ka arī viņi cīnās par brīvo pasauli, ne tikai Grenlande. Mēs esam ļoti pateicīgi, ka tik daudzas valstis izsaka mums atbalstu, pat ja pretinieks ir tik spēcīgs kā Amerikas Savienotās Valstis. Grenlandieši ir ļoti maza tauta.
Tāpēc, kad mēs sakām, ka esam pateicīgi, mēs tā patiešām domājam. Pat ja mēs visi kopā nespētu stāties pretī Amerikas militārajam spēkam, viņi tomēr nāk cīnīties par brīvo pasauli un par mums. Tas ir ļoti aizkustinoši. Protams, mēs ceram, ka nevienam nekad nevajadzēs izšaut nevienu šāvienu. Tas ir absurdi.”
Tilija piebilda, ka tikpat nozīmīgs ir katra sociālo mediju lietotāja izteiktais atbalsts Grenlandei.
KONTEKSTS:
Grenlande pēc platības ir lielākā sala pasaulē, bet uz tās ir tikai aptuveni 56 000 iedzīvotāju. Tā pieder Dānijai, bet salai ir plašas autonomijas tiesības.
Grenlandes galvaspilsēta Nūka ģeogrāfiski ir tuvāk Ņujorkai nekā Kopenhāgenai, un ASV valdība jau vairākkārt izrādījusi interesi par Grenlandes iegādāšanos. Grenlandē ir izvietota ASV militārā bāze.
ASV drīz pēc Otrā pasaules kara piedāvāja nopirkt Grenlandi par 100 miljoniem dolāru, bet Dānija noraidīja šo piedāvājumu.
ASV prezidents Donalds Tramps jau sava pirmā prezidentūras termiņa laikā atdzīvināja ideju par Grenlandes pirkšanu, bet tagad pēc atgriešanās Baltā nama saimnieka amatā viņš ar jaunu sparu ķēries pie šīs idejas popularizēšanas.
Starptautiskās politikas eksperti spriež, ka ASV interesē Grenlandes stratēģiski svarīgais izvietojums un pieeja Arktikai, kā arī derīgo izrakteņu krājumi.
Dānijas un Grenlandes amatpersonas gan uzsvērušas, ka Grenlande netiek pārdota.
2026. gada janvārī Baltais nams pavēstīja, ka Tramps izskata dažādas iespējas, kā pārņemt Grenlandi savā kontrolē, tai skaitā netiek izslēgts arī militārs risinājums. Šāds scenārijs izraisītu smagu krīzi NATO, jo gan Dānija, gan ASV ir NATO dalībvalstis.