Rīga, 2026. gada 16. janvāris – Latvijas rūpniecības sektora attīstība 2026. gadā tiek prognozēta kā viduvēja, ko būtiski ietekmēs gan Latvijas iedzīvotāju finansiālās iespējas, gan plašākā ģeopolitiskā situācija reģionā. Lai gan ir novērojama pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās, ražotāji saskaras ar izaicinājumiem, kas pieprasa uzmanību gan no uzņēmējiem, gan politikas veidotājiem.
Ekonomikas izaugsmes prognozes un to virzītājspēki
Ekonomiskie analītiķi prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2026. gadā varētu pieaugt par aptuveni 1.7% līdz 2.5%, kas ir mērens, bet stabils pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm. Šo izaugsmi galvenokārt veidos iekšzemes pieprasījums, ko atbalstīs prognozētais inflācijas kritums un iedzīvotāju patēriņa pieaugums. Paredzams, ka inflācija 2026. gadā samazināsies līdz aptuveni 2.2%. Patēriņa spēju uzlabos arī darba samaksas pieaugums, kas saglabāsies spēcīgs, lai gan nedaudz palēnināsies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, prognozēts ap 5.0%.
Ražošanas sektora tendences un izaicinājumi
Latvijas rūpniecības produkcija pēdējos mēnešos ir piedzīvojusi gan izaugsmi, gan nelielu kritumu. Novembrī rūpniecības apjoms samazinājās par 0.6% salīdzinājumā ar oktobri, tomēr gada griezumā pieaugums bija 6.9%. Šie dati norāda uz svārstīgu nozares dinamiku. Ražošanas nozare kopumā uzrāda pakāpenisku uzlabošanos, ko veicina ārējā pieprasījuma pieaugums un eirozonas ekonomikas stabilizācija. Tomēr joprojām pastāv bažas par piegādes ķēžu traucējumiem un samazinātu pieprasījumu atsevišķos sektoros. Dažu apakšnozaru, piemēram, dzērienu, metālu un tekstila izstrādājumu ražošanas, apjomi ir kritušies. Tāpat rūpniecības nozarē nodarbināto skaits septembrī bija 108.60 tūkstoši, kas ir zemākais rādītājs kopš 2021. gada vidus.
Iekšējā pieprasījuma nozīme un patērētāju noskaņojums
Šogad un nākamgad patērētāju noskaņojums Latvijā tiek prognozēts kā uzlabojies, tomēr privātais patēriņš vēl joprojām atpaliek no ilgtermiņa potenciāla, kas sniedz iespējas tālākai izaugsmei. Augstās dzīves dārdzības, ko joprojām ietekmē pārtikas un enerģijas cenu svārstības, turpina radīt spiedienu uz mājsaimniecību finansēm. Lai gan kopējā inflācija prognozēta zemāka, pakalpojumu un pārtikas cenu inflācija saglabājas noturīga.
Ģeopolitiskās situācijas ietekme
Reģionālās ģeopolitiskās spriedzes, īpaši saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā, joprojām būtiski ietekmē Latvijas tautsaimniecību. Šī situācija ir pamudinājusi valdību palielināt aizsardzības izdevumus, kas savukārt rada spiedienu uz valsts budžetu. Tiek prognozēts, ka valsts budžeta deficīts 2026. gadā varētu sasniegt 3.5% no IKP, pārsniedzot Maastrihtas kritēriju 3%. Pieaugošās parādu apkalpošanas izmaksas, kas prognozētas virs 600 miljoniem eiro 2026. gadā, ierobežo iespējas veikt citus publiskos izdevumus. Lai gan uzņēmēju bažas par tiešu militāru konfliktu ir mazinājušās NATO kolektīvās drošības dēļ, ģeopolitiskie riski joprojām rada nenoteiktību, ietekmējot gan investīciju lēmumus, gan piegādes ķēžu stabilitāti. Tāpat pieaug valstu iejaukšanās ekonomikas procesos, piemēram, ES plāni ieviest jaunus noteikumus attiecībā uz ārvalstu investīcijām, tehnoloģiju nodošanu un vietējo resursu izmantošanu.
Nākotnes perspektīvas un politikas virzieni
Latvijas rūpniecības un ekonomikas kopējās izaugsmes prognozes šogad ir piesardzīgas. Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību, ir svarīgi turpināt stiprināt iekšzemes pieprasījumu, nodrošināt stabilu inflācijas kontroli un veicināt investīcijas. Īpaša uzmanība jāpievērš piegādes ķēžu noturībai un pielāgošanai mainīgajai ģeopolitiskajai videi. Tāpat ir svarīgi efektīvi izmantot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, lai veicinātu uzņēmējdarbību un inovācijas. Lai gan nākotne ir nepastarpināma, rūpniecības nozare turpina pielāgoties un meklēt jaunus attīstības virzienus.