Koalīcijas saspīlējums: Stambulas konvencija apdraud budžeta sarunas
Nesenais Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsojums Saeimā par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir radījis nopietnu spriedzi valdošajā koalīcijā, īpaši starp partijām “Jaunā vienotība” (JV) un “Progresīvie”. “Progresīvie” pauž bažas, ka jebkurš ZZS priekšlikums nākamā gada budžetā varētu apdraudēt tā pieņemšanu, kas tiek uzskatīts par koalīcijas līguma pārkāpumu.
Šis balsojums, kas notika kopā ar opozīcijas partijām, ir sašķēlis koalīcijas partneru attiecības. “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics ir pieprasījis no ZZS skaidrus paskaidrojumus par šādu rīcību, ko viņš ir nodēvējis par “šizofrēnisku”. Viņš uzsvēris, ka JV vēlas strādāt kopā ar ZZS un pieņemt budžetu, taču nav gatava atkāpties no savām vērtībām, tai skaitā cīņas pret vardarbību.
ZZS un budžeta priekšlikumi: Saspīlējums koalīcijā
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) gan uzsver, ka ZZS plāno iesniegt savus priekšlikumus budžetam, kā ierasts iepriekšējos gados. Viņš minējis, ka viens no priekšlikumiem varētu būt samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) noteiktām pārtikas preču grupām. Valainis sarunas par šo jautājumu koalīcijā ir raksturojis kā “bērnišķīgas”.
Savukārt “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs paudis nopietnas bažas, ka ZZS budžeta priekšlikumi varētu būt finansiāli neskaidri un apjomīgi, tādējādi radot draudus budžeta pieņemšanai. Viņš ir pārliecināts, ka ZZS rīkojas kā “gangsteri” un JV nedrīkst pakļauties šantāžai. Šuvajevs uzsver, ka partijas mērķis ir nodrošināt aizsardzības finansējumu piecu procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta un nepieļaut sabiedrības interesēm kaitīgus kompromisus.
Ministru prezidente meklē risinājumus krīzes novēršanai
Ministru prezidente Evika Siliņa atzinusi, ka spriedze koalīcijā ir jūtama, taču uzsvērusi nepieciešamību koncentrēties uz budžeta pieņemšanu. Viņa aicinājusi saglabāt mieru un apliecināt sabiedrībai valdības spēju izpildīt solījumus. Siliņa ir pieprasījusi skaidrojumu no ZZS un labklājības ministra Reiņa Uzulnieka par pagājušās nedēļas balsojumu Saeimā saistībā ar Stambulas konvenciju. Lai gan viņa norādījusi, ka ZZS balsojums ir koalīcijas līguma pārkāpums, premjere uzsvērusi, ka ir svarīgi, lai viņa kā valdības vadītāja spēj nodrošināt solījumu izpildi, pieņemot nākamā gada budžetu.
Siliņa arī norādījusi, ka šobrīd ir svarīgi “ievilkt gaisu”, nomierināties un spēt pieņemt budžetu, neskatoties uz opozīcijas mēģinājumiem to nepieļaut. Viņa retoriski jautājusi, kam ir izdevīgi tieši tagad aktualizēt Stambulas konvencijas jautājumu, uzsverot, ka tas pēdējā laikā vispār nav bijis dienaskārtībā. Tāpat premjere atzinusi, ka ZZS savā balsojumā ir pārkāpis koalīcijas līgumu, taču uzsvērusi, ka Saeima konvenciju ir pieņēmusi un “mēs tik viegli nepadosimies”.
Stambulas konvencija – simboliskais jautājums ar reālām sekām
Neskatoties uz to, ka Stambulas konvencija Latvijā stājās spēkā 2024. gada 1. maijā, diskusijas par tās nozīmi un turpmāko virzību valstī turpina sašķelt politisko eliti un sabiedrību. Daļa politiķu, īpaši no opozīcijas, pauž uzskatu, ka konvencija nevis pasargā sievietes, bet gan “pārraksta mūsu dzīvesveidu”, un bažīgas par tās ietekmi uz tradicionālajām ģimenes vērtībām un dzimumu lomām. Viņu argumenti bieži vien saistīti ar bažām par “sociālā dzimuma” (gender) termina lietošanu, kas, pēc viņu domām, varētu ieviest “dzimtes ideoloģiju” izglītības sistēmā.
Pretēji tam, “Jaunās vienotības” pārstāvji uzsver, ka konvencija nav skārusi reliģijas vai ģimenes jautājumus, bet gan ir “vienīgi un tikai par vardarbības apkarošanu”. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere brīdina, ka izstāšanās no konvencijas radītu “cietušo nodošanu, iekšpolitisko nestabilitāti un valsts reputācijas graušanu”. Lai gan ZZS ir pievienojusi deklarāciju konvencijai, uzsverot tās piemērošanu Latvijas Satversmē noteikto vērtību ietvaros, politiskā dinamika un koalīcijas saspīlējums liecina par dziļām domstarpībām.