Militārie izdevumi Eiropā kļūst ne tikai par stratēģisku nepieciešamību, bet arī par makroekonomisku sviru, raksta “Euronews”.
Lai gan aizsardzības investīcijas vien nevar pilnībā mainīt Eiropas ilgtermiņa izaugsmes trajektoriju, tās varētu spēlēt nozīmīgu atbalsta lomu.
Eiropas valstis ar Vāciju priekšgalā šobrīd palielina aizsardzības izdevumus, un ekonomisti prognozē, kas tas varētu veicināt nelielu eirozonas izaugsmes pieaugumu.
Tādām valstīm kā Vācija, kur fiskālā telpa tiek novirzīta bruņošanas izdevumiem, stimulējošais efekts var būt nozīmīgs, jo īpaši ražošanas nozaru dominētajā ekonomikā, kas cīnās ar konkurētspējas problēmām.
Vācija līdz 2029. gadam plāno palielināt aizsardzības izdevumus līdz gandrīz 3,5 % no IKP, salīdzinot ar 2,1 % 2024. gadā, kas ir viena no nozīmīgākajām militārajām investīciju programmām pēckara Eiropā. Līdz 2029. gadam valdība plāno tērēt vairāk nekā 100 miljardus eiro gadā aizsardzības aprīkojumam un uzturēšanai.
Saskaņā ar “Goldman Sachs” ekonomista Niklasa Garnada teikto, ietekme uz valsts ekonomikas izaugsmi šajā gadījumā varētu būt nozīmīga. “Mēs prognozējam, ka aizsardzības izdevumi palielinās Vācijas IKP 2029. gadā par aptuveni 0,8 %,” viņš teica.
Aizsardzības izdevumi atbalsta IKP vairākos veidos. Ražošanas jomā pievienotā vērtība palielinās aizsardzības rūpniecībā un tās piegādes ķēdēs.
Izdevumu jomā ieroču sistēmu iegāde palielina valsts investīcijas.
“Mēs paredzam, ka aizsardzības izdevumi turpmāk veicinās straujāku valstu investīciju pieaugumu aprīkojumā,” teica Garnads.
To, vai šī pārmaiņa izrādīsies ilgtspējīga, vēl nav skaidrs, bet pagaidām aizsardzības nozare šķiet negaidīts dzinējspēks Eiropas nevienmērīgajā atveseļošanās procesā, saka eksperti.
“Goldman Sachs” ekonomisti uzskata, ka 2026. gads būs mērenas atveseļošanās gads eirozonai.
Banka prognozē 1,3 % IKP pieaugumu blokam, kas ir nedaudz virs Eiropas Centrālās bankas prognozēm, ko veicina fiskālais atbalsts, stabilie patēriņa izdevumi un tirdzniecības nesaskaņu mazināšanās.
Paredzams, ka Vācijas fiskālais stimuls, kas galvenokārt saistīts ar aizsardzību, kompensēs samazināšanās tendences citviet, palīdzot stabilizēt eirozonas kopējo stāvokli.
Enerģijas cenu kritums un algu pieaugums, kas pārsniedz inflāciju, varētu veicināt mājsaimniecību pieprasījumu.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit