Mūžībā devies talantīgais komponists Boriss Rezņiks
Nesagaidot 2026. gada iestāšanos, pēc smagas slimības aizsaulē aizgājis izcilais latviešu komponists, mūziķis un grupas „Eolika” ilggadējais vadītājs Boriss Rezņiks. Viņš bija 78 gadus vecs. Kā ziņo avīze Diena, komponists mūžībā devies 2025. gada 31. decembrī. Viņa aiziešana ir milzīgs zaudējums Latvijas mūzikas vēsturei.
Dzīves un radošās darbības atskats
Boriss Rezņiks dzimis 1947. gada 3. maijā Rīgā. Viņš bija viens no atpazīstamākajiem un mīlētākajiem Latvijas komponistiem, kura daiļrade sniedzas tālu aiz populārās mūzikas robežām. Viņa vārds ir neatņemami saistīts ar leģendāro mūzikas grupu „Eolika”, kuru viņš dibināja 1966. gadā kopā ar citiem Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēkņiem. No 1972. līdz 1992. gadam Rezņiks vadīja „Eoliku”, kļūstot par tās galveno radošo spēku un taustiņinstrumentālistu.
Rezņika radītās melodijas, piemēram, „Pasaule, pasaulīt”, „Tu smējies sapnī”, „Es neesmu Džeina Fonda”, „Tava atnākšana”, „Daugava” un „Karavāna”, ir kļuvušas par neatņemamu Latvijas estrādes mūzikas zelta fondu, ko joprojām mīl un klausās dažādas paaudzes. Viņš sarakstījis vairāk nekā 100 dziesmu, kā arī radījis mūziku teātra izrādēm un bērnu popgrupām. Viņa ieguldījums patriotiskās dziesmas „Atmostas Baltija” tapšanā kopā ar Valdi Pavlovski ir īpaši nozīmīgs, jo dziesma kļuva par vienu no Atmodas laika simboliem un tika dziedāta latviešu, lietuviešu un igauņu valodā, padarot komponistu slavenu visā Baltijā.
Cilvēciskums un profesionalitāte
Komponista sieva Aleksandra Solovjova dalījusies aizkustinošās atklāsmēs par vīra pēdējo dzīves mēnesi, norādot, ka viņš pēdējo savas dzīves mēnesi pavadījis slimnīcā, vispirms Onkoloģijas centrā, pēc tam paliatīvās aprūpes nodaļā. Viņa atzīmējusi, ka slimība viņu bija pilnībā izmainījusi, un apziņa, ka neko nevar izdarīt, lai palīdzētu, ir ārkārtīgi sāpīga. Lai gan Boriss Rezņiks jau iepriekš bija saskāries ar dažādām saslimšanām, tostarp asins slimību, kas progresējusi līdz leikozei, viņš ar to cīnījās, cik spēja.
Par Borisu Rezņiku saka, ka viņš sevī apvienojis lielu muzikālu talantu ar cilvēcību un inteliģenci. Viņš bija absolūts perfekcionists un ar lielu atbildību ķērās pie katra darba. Viņa muzikālā izglītība, ko viņš ieguva Emīla Dārziņa mūzikas skolā un vēlāk absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju, iegūstot kordiriģenta diplomu, ļāva viņam veidot īpaši bagātīgu un harmonisku daudzbalsību, kas kļuva par „Eolikas” vizītkarti.
Atvadas no leģendārā mūziķa
Atvadīties no Borisa Rezņika Rīgas krematorijā 2026. gada 8. janvārī ieradās vairāk nekā simts cilvēku, tai skaitā visi grupas „Eolika” dalībnieki – Olga Rajecka, Ilona Stepanova, Viktors Zemgals un Dainis Dobelnieks, kā arī citi mūziķi, ar kuriem viņš sadarbojies savā ierakstu studijā „Studio 55”, komponisti Zigmars Liepiņš, Uldis Marhilevičs un citi radošo profesiju pārstāvji. Rezņiks tika kremēts, piepildot viņa paša vēlmi, un ir izteikta vēlme uz pieminekļa iekļaut kādas viņa komponētās dziesmas rindas.
Mūzikas mantojums un atzinība
Boriss Rezņiks ir devis neatsveramu ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā. 1997. gadā viņš saņēma Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu par mūža ieguldījumu, bet 2010. gadā viņam tika piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. 2019. gadā komponists saņēma Rīgas domes balvu „Gada rīdzinieks 2019” par Atmodas laika leģendārā skaņdarba „Atmostas Baltija” radīšanu un ieguldījumu mūzikas attīstībā. Viņa unikālā daudzbalsības izjūta un spilgtais melodiskais rokraksts ir paliekoša vērtība Latvijas mūzikas vēsturē.