“Man tas bija sāpīgs process. Kopš bērnības es uzskatīju Amerikas Savienotās Valstis par dabisku brīvās pasaules līderi. Es pat runāju par Amerikas Savienotajām Valstīm kā par pasaules policistu,” dalījās bijušais NATO ģenerālsekretārs, kurš nosūtīja Dānijas karavīrus cīnīties kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm Afganistānā.
“Mēs tagad redzam, ka ASV izmanto retoriku, kas ir ļoti līdzīga tai, ko izmanto “bandīti” no Maskavas un Pekinas, kurus viņiem it kā vajadzētu kontrolēt,” atzīmēja Rasmusens.
Viņš piebilda: “Domstarpības Rietumos nāk par labu Krievijai. Esmu pārliecināts, ka Maskava cer, ka Grenlande būs aisbergs, kas nogremdēs NATO. Tātad tas sniedzas tālāk par Dāniju un Grenlandi… Grenlandes iekarošana būtu pasaules kārtības beigas, kādu mēs to pazīstam.”
Bijušais NATO ģenerālsekretārs ierosināja Dānijai iesniegt Trampam trīs konkrētus priekšlikumus.
Viņš teica, ka 1951. gada aizsardzības līgums, kas piešķir ASV ievērojamas pilnvaras pār Grenlandi, būtu “jāatjaunina un jāmodernizē”, lai sniegtu sīkāku informāciju par to, kur Vašingtonai un NATO “varētu un vajadzētu” izveidot vairāk militāro bāzu.
Publikācijā norādīts, ka ASV pašlaik Henlandā ir tikai viena militārā bāze, kurā izvietoti 150 karavīri. Aukstā kara laikā ASV salā bija 17 objekti un vairāk nekā 10 000 karavīru.
Turklāt Rasmusens uzskata, ka Dānijai vajadzētu ierosināt investīciju līgumu, lai piesaistītu amerikāņu naudu derīgo izrakteņu ieguvei Grenlandē, kā arī stabilitātes un ilgtspējības līgumu, “lai novērstu Krievijas un Ķīnas ietekmi”.