Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs raidījumam uzsvēra, ka augstskolu rīcība jāvērtē pēc būtības, ne tikai formāli, nepieciešamības gadījumā lemjot arī “par atsevišķu organizāciju tiesībām īstenot studiju programmas”.
Plašāka informācija Izglītības ministrijai šobrīd ir par tām augstskolām, kas parakstījušas vienošanos par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē. Pirmo reizi to noslēdza pirms sešiem gadiem, vēlāk pagarināja; tajā pašlaik ir 16 augstskolas, kas apņemas ievērot stingrus kritērijus, tostarp nepārsniegt 20 % atskaitīto studentu īpatsvaru.
Ar Baltijas Starptautisko akadēmiju vienošanos 2023. gadā izbeidza, balstoties uz Ārlietu ministrijas, kā arī drošības un iekšlietu iestāžu sniegto informāciju. Ārpus vienošanās šobrīd ir četras iestādes.
IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Liene Levada raidījumam atzina, ka likuma izmaiņu mērķis būs labās prakses kritērijus padarīt par “kvalitātes minimumu”. Vienlaikus IZM sola šogad izstrādāt vienotu ilgtermiņa internacionalizācijas stratēģiju, kas noteiks arī prioritāros reģionus, lai “izglītības eksporta” politiku salāgotu ar valsts drošības interesēm un darba tirgus vajadzībām.