Ja Kazāks patiešām nonāks ECB, pagājušās reizes rūgtās mācības sola ņemt vērā JV frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics: “Teiksim godīgi, lai Dievs stāv klāt, ka mums nebūtu līdzīgs process kā bija pirms gada saistībā ar Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanām. Ļoti labi, ka izdevās arī tajā brīdī ievēlēt Mārtiņu Kazāku, bet atceramies – viss šis process ir bijis sarežģīts. Tādēļ es ceru, ka visi gan pozīcijā, gan opozīcijā, ja būs šī pozitīvā ziņa, ka Mārtiņu Kazāku ievēlēs Eiropas Centrālajā bankā un mums būs jāmeklē jauns Latvijas Bankas prezidents, mēs neuzkāpsim katra frakcija uz šiem vecajiem grābekļiem.”
Premjere Siliņa šo iepriekšējo pieredzi gan nevērtē tik kritiski un apgalvo, ka toreiz tam pamatā bijis lielāks plāns: “Iepriekšējā reizē, kad JV izvirzīja Mārtiņu Kazāku, bet bija skaidrs, ka viņam šīs balsis varētu nebūt, mēs arī viņu atsaucām. Tas bija pilnīgi skaidrs stratēģisks, politisks lēmums, ka tas būtu daudz sliktāks signāls kaut vai šādam [ECB] amatam, ja Mārtiņš Kazāks būtu toreiz kandidējis un viņu Saeima nebūtu ievēlējusi. Mēs to toreiz ļoti labi zinājām, un tāpēc varbūt arī bija sabiedrībā grūti uztvert, kāpēc mēs tā rīkojamies. Bet mēs labi zinājām, ka, ja Saeima neievēl, tad vēlreiz kandidēt uz kādu šādu amatu, pieņemsim, jo viņam jau tad bija labas izredzes, nu, varētu būt apgrūtinoši. Un tas jau Latvijai būtu tāds zaudējums.”
Ja šogad Kazāks amatu ECB tomēr neiegūst, pastāv liela iespēja, ka diskusija par LB prezidentu var uzvirmot pēc gada, jo 2027. gada vidū atkal atbrīvosies viena vieta ECB valdē. Kazāka izredzes uz šīs pozīcijas iegūšanu varētu būt vēl augstākas nekā tagad.