Gan Iekšlietu, gan Izglītības un zinātnes ministrija plāno pasākumus, lai novērstu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un pastiprinātu augstskolu atbildību. Piemēram, studējošo ģimenes locekļiem ieceļošanu Latvijā plāno ierobežot. Šobrīd, pēc PMLP datiem, tiesības uzturēties valstī ir aptuveni 7,1 tūkstotim trešo valstu studentu un 81 viņu ģimenes loceklim. Plāno stingrāk vērtēt studētgribētāju zināšanas un angļu valodas prasmes, kā arī prasīt pirmā kursa studentiem finanšu nodrošinājumu iespējamai atgriešanai uzturēšanās tiesību atcelšanas gadījumā. Savukārt augstskolām liks atskaitīt tos studentus, kuri 10 dienas bez attaisnojuma neapmeklē mācības. Šobrīd robežsardzei jāziņo, ja students nemācās 14 dienas.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs raidījumam uzsvēra, ka augstskolu rīcība jāvērtē pēc būtības, ne tikai formāli, nepieciešamības gadījumā lemjot arī “par atsevišķu organizāciju tiesībām īstenot studiju programmas”.
Plašāka informācija Izglītības ministrijai šobrīd ir par tām augstskolām, kas parakstījušas vienošanos par labu praksi ārvalstu studējošo piesaistē. Pirmo reizi to noslēdza pirms sešiem gadiem, vēlāk pagarināja; tajā pašlaik ir 16 augstskolas, kas apņemas ievērot stingrus kritērijus, tostarp nepārsniegt 20% atskaitīto studentu īpatsvaru.
Ar Baltijas Starptautisko akadēmiju vienošanos 2023. gadā izbeidza, balstoties uz Ārlietu ministrijas, kā arī drošības un iekšlietu iestāžu sniegto informāciju. Ārpus vienošanās šobrīd ir četras iestādes.
IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Liene Levada raidījumam atzina, ka likuma izmaiņu mērķis būs labās prakses kritērijus padarīt par “kvalitātes minimumu”. Vienlaikus IZM sola šogad izstrādāt vienotu ilgtermiņa internacionalizācijas stratēģiju, kas noteiks arī prioritāros reģionus, lai “izglītības eksporta” politiku salāgotu ar valsts drošības interesēm un darba tirgus vajadzībām.