35 gadi kopš asiņainajiem notikumiem Viļņā
Šodien, 18. janvārī, Lietuva atzīmē 35. gadadienu kopš traģiskajiem notikumiem 1991. gada 13. janvārī, kad padomju karaspēka vienības ieņēma Viļņas radio un televīzijas centru. Šajā brutālajā uzbrukumā dzīvību zaudēja 14 cilvēki, bet vairāki simti tika ievainoti. Kā informē Latvijas Sabiedriskie Mediji, šie notikumi Lietuvā tiek uzskatīti par vienu no svarīgākajiem un vienlaikus baisākajiem brīžiem tās neatkarības atgūšanas ceļā, līdzvērtīgiem pašas neatkarības pasludināšanas dienai.
1991. gada janvāra notikumi Lietuvā, kas pazīstami arī kā “Asiņainā svētdiena”, bija daļa no plašākas PSRS sabrukuma un Baltijas valstu neatkarības centieniem. Padomju karaspēka uzbrukums Viļņas televīzijas tornim un televīzijas un radio komitejai notika nepilnu gadu pēc tam, kad Lietuva bija pasludinājusi savu neatkarību, cenšoties novērst valsts suverenitātes atjaunošanu.
Atceres pasākumi un upuru pieminēšana
Lietuvā šodien notiek dažādi piemiņas pasākumi, lai godinātu Brīvības aizstāvju piemiņu. Tradicionāli ziedi tiek nolikti Neatkarības laukumā pie parlamenta ēkas Viļņā, kā arī pie pieminekļa “Zvaigznes”. Paredzēta arī karoga pacelšanas ceremonija un piemiņas brīdis Antakalnes kapsētā. Savulaik 13. janvāri kaimiņvalstī sāka atzīmēt kā Tēvzemes aizstāvju dienu.
Šī diena ir nozīmīgs atgādinājums par tautas spēku un gatavību cīnīties par savu brīvību. Lietuvas Seima spīkers Viktors Pranckietis 2020. gadā uzsvēra, ka 1991. gada 13. janvāris bija būtisks lūzuma punkts tautas vēsturē, kas mainīja tautas pašapziņu.
Tiesiskais process un starptautiskā reakcija
28 gadus pēc traģiskajiem notikumiem Viļņas apgabaltiesa nolasīja spriedumu, atzīstot 67 apsūdzētos par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci. Viņiem piespriesti cietumsodi no četriem līdz 14 gadiem, lai gan lielākā daļa apsūdzēto tiesāta aizmuguriski, jo atrodas Krievijā un citās valstīs. To vidū bija arī toreizējais Padomju Savienības aizsardzības ministrs Dmitrijs Jazovs, kuram piespriests 10 gadu ieslodzījums. Tomēr radušies arī mēģinājumi saukt pie atbildības bijušo Padomju Savienības līderi Mihailu Gorbačovu, iesniedzot civilprasību par viņa atbildību par notikumiem.
Šie notikumi izraisīja plašu starptautisku nosodījumu un pastiprināja spiedienu uz Padomju Savienību, veicinot tās galīgo sabrukumu un Baltijas valstu neatkarības nostiprināšanos.
Latvijas paralēles un atceres pasākumi
Latvijā šogad arī notiek atceres pasākumi par 1991. gada barikāžu notikumiem, kas sakrīt ar Lietuvas piemiņas datumu. Sākot ar 13. janvāri, Rīgā un citviet Latvijā norisinās pasākumi, kas veltīti barikāžu 35. gadadienai. Tiek rīkotas fotoizstādes, konferences un atceres brīži, lai godinātu tos, kas aizstāvēja Latvijas neatkarību. Šī kopīgā piemiņa uzsver Baltijas valstu ciešo vēsturisko saikni un kopīgo cīņu par brīvību pret padomju okupāciju.