Aizsardzības ministrs brīdina par augstskolu noslogojumu
Kā ziņo avīze Diena, aizsardzības ministrs Andris Sprūds intervijā Latvijas Radio paudis bažas, ka pieaugošais brīvprātīgo skaits, kas piesakās Valsts aizsardzības dienestam (VAD), nākotnē var radīt spiedienu uz Latvijas valsts augstskolām. Galvenais iemesls šīm bažām ir tas, ka jauniešiem, kuri pabeiguši VAD, jānostiprina vieta valsts budžeta programmās.
Ministrs atzīst, ka šobrīd situācija ir stabila, taču potenciālie izaicinājumi tiek aktīvi apzināti un izvērtēti. Tendence brīvprātīgi pieteikties VAD ir ļoti laba, apliecinot jauniešu interesi un gatavību iesaistīties valsts aizsardzībā. Tomēr šī pieaugošā atsaucība rada nepieciešamību meklēt papildu risinājumus gan finanšu resursu piesaistē, gan tālākā dialogā ar augstskolām un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM).
Rekordaugsta brīvprātīgo interese par VAD
Šī gada jūlija iesaukumam, kurā paredzētas 1470 vietas Valsts aizsardzības dienestā, pieteikušies 1560 brīvprātīgie. Tas teorētiski nozīmē, ka, ja visi pieteikušies būtu dienestam derīgi, nebūtu nepieciešams veikt atlasi pēc nejaušības principa, lai nokomplektētu atlikušās vietas. Taču prakse rāda, ka līdz pat trešdaļai brīvprātīgo veselības vai citu iemeslu dēļ var netikt atzīti par piemērotiem dienestam. Tādēļ, visticamāk, 21. janvārī tiks rīkota atlase, lai iesauktu vēl dažus simtus jauniešu, kuri sākotnēji paši nebija pieteikušies.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsvēris, ka brīvprātīgo atsaucība ir ievērojami pieaugusi – salīdzinot ar pagājušo gadu, tā ir pat dubultojusies. Pagājušajā gadā pieteicās aptuveni 800 jauniešu. Sprūds pauda gandarījumu par jauniešu aktīvo iesaisti un gatavību kalpot valstij, aicinot turpināt šo pozitīvo tendenci.
Augstskolas un budžeta vietu jautājums
Viens no galvenajiem motivācijas faktoriem, kas mudina jauniešus brīvprātīgi pieteikties VAD, ir iespēja iegūt bezmaksas studiju vietas Latvijas augstskolās. Lai gan šobrīd situācija ar budžeta vietu nodrošināšanu dienestu beigušajiem ir salīdzinoši gluda, ministrs norāda, ka pieaugot šo studentu skaitam, varētu rasties jauni izaicinājumi. Tas nozīmē, ka valsts augstskolām varētu būt nepieciešams palielināt uzņemšanas kvotas vai meklēt citus risinājumus, lai nodrošinātu vietas visiem dienestu pabeigušajiem jauniešiem, kas atbilst uzņemšanas prasībām.
Lai gan VAD likums nosaka pienākumu dienēt Latvijas pilsoņiem vīriešiem no 18 gadu vecuma, brīvprātīgi var pieteikties arī sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam. Šobrīd tiek izvērtētas iespējas aizsardzības nozares finansiālam ieguldījumam augstākās izglītības sistēmā, lai risinātu potenciālās problēmas sadarbībā ar IZM. Lai gan oficiāli Valsts aizsardzības dienesta pilna sistēma darbosies no 2028. gada, jau pašlaik ir novērojama jauniešu lielāka interese un gatavība iesaistīties valsts aizsardzībā.
Brīvprātīgais dienests un tā priekšrocības
Valsts aizsardzības dienests (VAD) ir veidots, lai pilsoņi iegūtu zināšanas un sapratni par valsts aizsardzību, uzlabotu savu rīcībspēju un stiprinātu valsts aizsardzību. VAD piedāvā vairākus dienesta veidus: 11 mēnešu dienests Nacionālo bruņoto spēku (NBS) regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā; piecu gadu dienests Zemessardzē; un piecu gadu laikā apgūstama rezerves virsnieka programma koledžu un augstskolu studentiem.
Pēc dienesta sekmīgas pabeigšanas VAD karavīri var pretendēt uz valsts budžeta studiju vietām augstskolās un koledžās. Tāpat dienesta laikā tiek nodrošināta ēdināšana un dzīvošana kazarmās (attiecīgajos dienesta veidos), kā arī ikmēneša kompensācija ikdienas izdevumiem. Sieviešu interese par brīvprātīgo dienestu pieaug, un aptuveni 20% no NBS personālsastāva jau šobrīd ir sievietes.
Nākotnes perspektīvas un izaicinājumi
Lai gan brīvprātīgo atsaucība ir pozitīva tendence, tā liecina par nepieciešamību attīstīt un pielāgot arī citas sistēmas. Sprūds norādījis, ka ir svarīgi pirms jaunu sistēmu ieviešanas skaidri apzināt brīvprātīgo pieteikšanās tendenci ilgtermiņā. Vienlaikus tiek apzinātas arī nepieciešamās investīcijas finanšu resursos un infrastruktūrā, lai nodrošinātu kvalitatīvu apmācību un dienesta apstākļus visiem iesauktajiem.
Pilna Valsts aizsardzības dienesta sistēma plānots pilnībā funkcionējošu līdz 2028. gadam, paredzot apmācīt 4000 karavīrus 11 mēnešu programmā, kā arī nodrošināt vietas Zemessardzes piecu gadu programmā un rezerves virsnieka apmācībā. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie risinājumu meklēšanas, lai nodrošinātu, ka VAD dienesta veiksmīga pabeigšana turpinās nodrošināt jauniešiem iespējas studēt budžeta programmās.