Hercs Franks – dokumentālā kino klasiķis
Sestdien, 17. janvārī, aprit 100 gadi, kopš dzimis izcilais Latvijas dokumentālā kino režisors Hercs Franks (1926-2013), kurš tiek uzskatīts par Rīgas poētiskā stila pamatlicēju. Kā ziņo avīze Diena, Nacionālā Kino centra portāls filmas.lv, sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu, ir radījis īpašu režisora jubilejas filmu kolekciju, kas tagad ir pieejama tiešsaistē bez maksas visā Latvijā. Šajā kolekcijā iekļautas desmit dokumentālās filmas, kas tapušas laika posmā no 1963. līdz 2002. gadam. Daudzas no tām skatītājiem pirmoreiz būs pieejamas pilnībā latviešu valodā.
Nozīmīgs ieguldījums Latvijas kinomākslā
Herca Franka ieguldījums Latvijas kinomākslā ir ārkārtīgi nozīmīgs. Viņš, kopā ar laikabiedriem, piemēram, Uldi Braunu, Aivaru Freimani un Ivaru Selecki, 20. gadsimta 60. gadu sākumā pavērsa Latvijas dokumentālā kino gaitu pavisam citā, laikmetīgā un cilvēciskā virzienā. Viņa darbi bieži vien ir vairāk nekā tikai dokumentāls atainojums, tie ir dziļi filozofiski un mākslinieciski darbi, kas spēj aizraut un rosināt diskusijas par cilvēka eksistenci un pasauli. Franks uzskatīja, ka dokumentālā kino galvenais uzdevums ir publicistisku saturu iemiesot mākslinieciskā formā, paceļot cilvēka tēlu līdz filozofiskam vispārinājumam.
Izcilās filmas tagad pieejamas latviešu valodā
Diemžēl padomju okupācijas apstākļos daudzas 20. gadsimta otrajā pusē radītās filmas, tai skaitā Herca Franka darbi, tika uzņemtas vai nu tikai krievu valodā, vai divās valodās, jo krievu valodas klātbūtne tika uzskatīta par pašsaprotamu un to netulkoja. Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva vadītāja Dace Bušante norāda, ka no 558 arhīvā uzkrātajām Rīgas kinostudijas dokumentālajām filmām 44% ir krievu valodā. Lai šo kinematogrāfiskās kultūras mantojumu integrētu 21. gadsimta Latvijā un padarītu to pieejamu sabiedrībai, nepieciešami resursi filmu tulkošanai un subtitrēšanai. Herca Franka Simtgades kolekcija aktualizē šo problēmu, jo tajā iekļautās filmas arhīvs ir digitalizējis, atjaunojis, tulkojis un subtitrijis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu.
Herca Franka daiļrades daudzveidība kolekcijā
Jubilejas kolekciju veido desmit filmas, kas demonstrē Herca Franka daiļradi no dažādiem rakursiem. Vairākas no tām līdz šim nebija iekļautas pilnvērtīgā režisora filmogrāfijā tieši tulkojuma trūkuma dēļ. Piemēram, skatītājiem tagad pieejama dokumentālā filma Esības prieks (1974) par leģendāro selekcionāru Pēteri Upīti un viņa dārzu Dobelē. Tāpat kolekcijā iekļauta filma Laimes pakavs (1985), kas stāsta par kalēju Jāni Austrumu, un nozīmīgā filma Ebreju iela (1992), kas arī pirmoreiz nodrošināta ar tulkojumu latviešu valodā. Šajā filmā, pēc padomju laika piespiedu klusēšanas, režisors beidzot var pievērsties savas tautas vēstures traģiskajām lappusēm, holokausta noziegumiem. Kolekcijā iekļautas arī trīs Herca Franka īsfilmas no 20. gadsimta 70. un 80. gadiem, kas demonstrē raksturīgu režisora rokrakstu – vērot un neiejaukties, kur notiek brīnums.
Starptautiska atzinība un mantojuma saglabāšana
Hercs Franks ir viens no latviešu poētiskā dokumentālā kino tradīcijas radītājiem, un viņa darbi saņēmuši starptautisku atzinību. Viņa filma Baltie zvani (1961) ir iekļauta pasaules labāko īsfilmu sarakstā. Viņa simtgadi atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski, piemēram, Pompidū centrā Parīzē. Herca Franka daiļrade tiek pieminēta ar dažādām filmu kolekcijām un retrospekcijām, apliecinot režisora daiļrades nepārejošo nozīmi. Pats Franks daudzus gadus dzīvoja Izraēlā, bet regulāri uzturējās un strādāja arī Latvijā, vienmēr saglabājot ciešu saikni ar dzimteni.