Abas grāmatas iznākušas izdevniecībā Dienas Grāmata, pie tām strādājušas redaktores Dace Sparāne-Freimane un Gundega Blumberga, zinātniskais redaktors Jānis Zālītis, konsultants Vents Zvaigzne un mākslinieks Jānis Esītis. Grāmatas iznākušas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Pasākumā varēja tikties ar autori un redaktoriem, klausīties romāna Mīlamā lasījumus un dzeju no krājuma Aspazijas debesjums. Ar muzikālu priekšnesumu uzstājās Elija Kapicka un Raimonds Bičus. Noslēgumā – cienasts, sarunas un kopā būšana pils kamīnzālē.
Inga Ābele ir viena no nozīmīgākajām mūsdienu latviešu rakstniecēm. Viņa ir piecu romānu, četru stāstu krājumu, dokumentālās prozas, dzejas un dzejprozas krājumu, kā arī vairāku lugu un scenāriju autore. Viņas darbi tulkoti angļu, itāļu, franču, dāņu, lietuviešu, vācu, čehu, slovēņu, zviedru, gruzīnu, armēņu, krievu valodā.
Inga Ābele piecas reizes bijusi Latvijas literatūras gada balvas laureāte. 2008. gadā saņēmusi Baltijas Asamblejas balvu par romānu Paisums. Godalgota ar Spēlmaņu nakts balvu, Autortiesību bezgalības balvu, Prozas lasījumu balvu, sabiedrisko mediju balvu Kilograms kultūras, Latgaliešu kultūras gada balvu Boņuks par romānu Klūgu mūks, Dzintara Soduma balvu un Žaņa Katlapa balvu.
Jaunākais Ingas Ābeles darbs – romāns Mīlamā. Leģenda par sidraba šķidrautu – par latviešu dzejnieci un dramaturģi Aspaziju (1865–1943) – klajā nācis sērijā Es esmu… pagājušā gada decembrī.
“Laiks šajā romānā izplūst no septiņiem avotiem, “…lādēm, ko jūra izmetusi krastā pie klints. Tur ir liela kā sarkofāgs lāde no zaļi krāsota priedes koka, apkalta ar spīdīgām sirdīm un sidraba stūru rozēm. Smiltīs mētājas tīnei līdzīgs ķists no karēļu bērza kā no svītrainas, gludenas tīģerādas. Pūķiem nokalta pirāta lāde no Gotlandes ar stipru atslēgu. Brūns, mīlīgs šķirsts, apkrāsots ar dzeltenām puķēm un putniem. Maza, melna vācelīte ar salmu inkrustāciju. Plats ozolkoka skapis un trausla, dzīves vētrās cietusi skolotājas lāde, apjozta ar ādas siksnu… Stāvi klusu, sirds! Saviļņotā ūdenī kalnu gali neatspīd. Es pastiepju roku un apturu jūru. Milzīgajās debesu stellēs dancodama aust saule.” Šis ir viens daudziem iespējamiem šī apbrīnojamā romāna citējumiem, kas raksturo pašu darbu. Kas bija, kas ir Aspazija? Inga Ābele pēc atbildes dodas ļoti tālā senatnē, lai caur senčiem un visdažādāko likteņu veidotos rakstos atšifrētu Aspazijas notēlus un, apņēmīgi vedot lasītāju cauri šo notēlu virknēm, sniegtu iespēju sastapties ar viņas nemirstīgo dvēseli.”