Revidenti norāda, ka kopš 2020. gada analīzes astoņi megaprojekti kopā saņēmuši papildu ES dotācijas 7,9 miljardu eiro apmērā, un tas nozīmē, ka kopējā ES finansējuma summa, kas izmaksāta šīm infrastruktūrām, patlaban ir 15,3 miljardi eiro.
Savukārt attiecībā uz īstenošanas grafikiem ES revidenti 2020. gada ziņojumā norādīja, ka salīdzinājumā ar sākotnējiem plāniem vidējais kavējums ir 11 gadi. Tomēr jaunākie dati 2025. gadā liecina, ka situācija ir vēl pasliktinājusies. Pieciem megaprojektiem, par kuriem ir pieejama informācija, vidējais kavējums tagad ir sasniedzis 17 gadus. Piemēram, Lionas-Turīnas dzelzceļa savienojuma atklāšana tagad tiek prognozēta 2033. gadā, nevis 2015. gadā, kā sākotnēji plānots, vai 2030. gadā, kā noteikts 2020. gada grafikā. Tādējādi mērķis pabeigt ES TEN-T pamattīkla izveidi 2030. gadā noteikti netiks sasniegts, secina revidenti.
Revidenti sagaida, ka nesenā TEN-T regulas pārskatīšana palielinās Eiropas Komisijas lomu un pilnvaras tīkla pabeigšanas pārraudzībā, tomēr uzsver, ka tas galvenokārt ietekmētu turpmākos megaprojektus. Revidenti arī norāda, ka šādu izmaiņu ietekme uz turpmākiem infrastruktūras projektiem būs atkarīga no tā, vai ES valstis faktiski īstenos un ievēros tiesību normas.