Gaidāmās izmaiņas ECB valdē pievērsušas pastiprinātu uzmanību līdzsvaram šajā institūcijā. Ziņu aģentūra “Reuters” norāda, ka vēsturiski valdē dominē vīrieši no eirozonas lielākajām valstīm – Francijas, Vācijas, Itālijas un Spānijas. Kopš ECB izveides 1998. gadā neviena no valstīm, kas agrāk atradās Padomju Savienības jūgā, nav ieņēmusi vietu valdē. “Reuters” arī norāda, ka kopš ECB izveides tikai 19% valdes locekļu bijušas sievietes.
Valdībām viceprezidenta amats ir arī iespēja vairot savu ietekmi eirozonas iestādēs. Tā kā 2027. gadā ir paredzētas izmaiņas augstākajos amatos, vairāku valstu valdības šogad pieņemto lēmumu uzskata par agrīnu iezīmi ilgākā cīņā par ietekmi.
Finanšu ministrija (FM) iepriekš norādīja, ka Kazāks ir starptautiski atzīts makroekonomists ar plašu profesionālo pieredzi monetārajā politikā, finanšu stabilitātē un banku sektorā, un viņa izvirzīšana būtiski stiprinātu Latvijas pārstāvniecību ES institūcijās.
FM norāda, ka Kazāks atbilst visām Līguma par ES darbību prasībām amatam, tostarp viņam ir nevainojama reputācija un izcila profesionālā kvalifikācija monetāro un banku jautājumu jomā.
FM skaidro, ka ECB viceprezidents ir viens no centrālajiem amatiem Eiropas ekonomiskajā un finanšu sistēmā. Vietnieks īsteno eirozonas monetāro politiku, piedalās lēmumu pieņemšanā par banku uzraudzību, pārstāv ECB starptautiskajos formātos, kā arī ir atbildīgs par makroprudenciālo politiku un finanšu stabilitāti.
Jau ziņots, ka Kazāks Latvijas Bankas prezidenta amatā uz otro termiņu 2025. gada februārī tika ievēlēts tikai ar otro piegājienu. Pirmajā kārtā Kazāku politisko intrigu rezultātā nepārvēlēja.