1991. gada barikādes ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē, kas apliecina tautas drosmi, vienotību un apņēmību nosargāt savu brīvību.
Jēkabpils novadā šī notikuma atcere sākās 13. janvārī ar barikāžu dalībnieku, zemessargu, jaunsargu un citu novadnieku braucienu uz Rīgu un piedalīšanos 35 gadu jubilejas pasākumā.
Atceres pasākumi turpinājās 16. janvārī Kūku pagastā pie Sūnu pamatskolas. Pie ugunskura skolēni un skolotāji ne tikai atcerējās notikumus pirms 35 gadiem, kad tika izcīnīta un nosargāta mūsu brīvība, bet arī uzņēma jaunus biedrus jaunsargu rindās. Un tas, bez šaubām, ir ļoti simboliski, jo jaunsargi būs tie, kas mūsu brīvību sargās netālajā nākotnē. Jaunsardzē tika uzņemti četri ceturtās klases skolēni. Pavisam Sūnu pamatskolā ir 23 jaunsargi.
Skolēnus uzrunāja skolas direktore Inese Ziediņa: – Tieši pirms 35 gadiem tūkstošiem cilvēku devās uz Rīgu, lai aizstāvētu savu valsti. Viņi nebija bruņoti un viņi nebija profesionāli karavīri. Tie bija studenti, skolotāji, šoferi, mediķi, strādnieki – tādi paši cilvēki kā mēs. Viņi stāvēja pie ugunskuriem aukstās naktīs un zināja – ja viņi neiestāsies par brīvību, to var zaudēt. Barikādes nebija tikai koka bluķi un traktori, tā bija arī pārliecība, ka Latvija ir jāaizstāv. Un viņu drosme ļauj mums dzīvot brīvā valstī, mācīties brīvā skolā un runāt savā valodā. Ugunskura gaismai ir vēl kāda nozīme – tā izgaismo ceļu jaunajiem jaunsargiem, kas šodien tiek uzņemti Jaunsardzē. Jūs izvēlaties būt daļa no tradīcijas, kas balstās uz atbildību, disciplīnu un gatavību palīdzēt. Tā ir jūsu izvēle, kas prasa raksturu, kas godā barikāžu laika cilvēku drosmi. Lai šis ugunskurs jums atgādina, ka arī mierīgos laikos Latvijai vajag sargus – ne tikai ar formu un zvērestu, bet ar attieksmi, godu un spēju rīkoties pareizi. Novēlu jums izturību un lepnumu par to, ko jūs darāt! – sacīja Inese Ziediņa.
Jaunsardzes svinīgo solījumu «Augsim Latvijai!» deva četri jaunsargi. To pieņēma Jaunsardzes instruktore Iluta Bērziņa.
– Kad bija barikāžu laiks, es vēl nebiju piedzimis. Mans tēvs bija barikādēs, un es viņam vaicāju, ko gan tas nozīmēja? Viņš teica – tā bija neziņa, cerība un vienotība. Šo sajūtu, ka mēs esam kopā, varam sajust arī šodien, šeit, pie atceres ugunskura, – teica Zīlānu tautas nama vadītājs Edijs Strušels, kurš kopā ar citiem mūziķiem no muzikālās apvienības «Kūzuliņš» izpildīja barikāžu laika dziesmas.
Savukārt Iluta Bērziņa atcerējās, kā pirms 35 gadiem cilvēki uz barikādēm devās uz vairākām dienām, bet nereti pat uz nedēļu. Uz barikādēm toreiz devās arī Sūnu skolas skolotāji – Ināra Eglīte, Jānis Āboliņš, Terēze Kalniņa un citi. Toreiz bijis auksts un vējains. Cilvēki barikāžu aizstāvjiem nesa siltas zeķes, siltu tēju, ēdamo. Neviens neprasīja, kas man par to būs, jo galvenais bija būt kopā un aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību.
Kamēr mēs atceramies barikāžu drosmi un vienotību, tikmēr Latvija stāv stipra. Nevis uz betona bluķiem, bet uz cilvēku sirdsapziņām, – uzrunājot jaunsargus un citus pasākuma dalībniekus, teica Iluta Bērziņa.