Viņš norāda, ka kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna un satraukumu. “Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo drošību un ērtības pret Latvijas drošību un nākotni,” klāsta Rinkēvičs.
Prezidents uzsver, ka valsts ir cilvēki, kuri krīzē saprot, ka “kopā” nav skaists vārds, bet praktiska izvēle. Viņš norāda, ka 1991. gadā tas nozīmēja stāvēt aukstumā plecu pie pleca un atbalstīt vienam otru. “Šo 35 gadu laikā mainījies tik daudz, bet šis tas palicis nemainīgs. Arī šodien šķiet, ka nekas nav svarīgāk kā atbalstīt vienam otru un rūpēties par līdzcilvēkiem,” spriež Rinkēvičs.
Viņš klāsta, ka cilvēki aizstāvēja Latviju nevis tāpēc, ka bija piedzimuši ar kādu īpašu varoņa gēnu. Prezidents uzskata, ka cilvēki piedalījās barikādēs tāpēc, ka tā bija loģiska rīcība. “Ja nepiedalīsimies mēs, to darīs citi. Citi, kuru vērtības nesakrīt ar mūsējām,” tā laika barikāžu dalībniekus raksturo Rinkēvičs.