Pirms tiesas sēdes plkst. 9.30 mediju pārstāvji aicināti uz informatīvu tikšanos par lietu ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu.
Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc divdesmit Saeimas deputātu pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēju ieskatā ar apstrīdētajām normām sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem noteiktais pienākums veidot noteikta apjoma radio un televīzijas programmas mazākumtautību valodās mazinot latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas vērtību demokrātiskā sabiedrībā un apdraudot valsts drošību. Tādēļ apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes ievadā ietvertajiem vārdiem “latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda” un Satversmes 4. pantam.
Jau ziņots, ka Nacionālās apvienības un “Apvienotā saraksta” Saeimas frakciju deputāti vērsās ar pieteikumu ST, aicinot vērtēt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (SEPLPL) iekļautās normas par mazākumtautību valodu lietošanu sabiedriskajos medijos atbilstību Satversmei.
Deputāti esot novērojuši, ka gan sabiedriskie mediji, gan to uzraugošā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3. panta septītajā daļā un 8. panta ceturtajā daļā minēto interpretē kā normas, kas nevis pieļauj, bet uzliek par pienākumu sabiedriskajos medijos veidot saturu mazākumtautību valodās, tādējādi pamatojot “nesamērīgi plaša krievu valodas satura klātbūtni sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos”.
Šāds opozīciju partiju rosinājums sekoja pēc NEPLP nosūtītās vēstules valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas frakciju priekšsēdētājiem ar analīzi par divu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma normu iespējamu neatbilstību Satversmei.
NEPLP uzskata, ka nevar būt obligāts pienākums Latvijas sabiedriskajiem medijiem veidot saturu mazākumtautību valodās, kas realitātē ir krievu valoda.
“Satversme nekādā veidā neparedz valsts obligātu pienākumu nodrošināt mazākumtautību pārstāvjiem informāciju vienā vai vairākās mazākumtautību valodās, tāpat Satversme neparedz izcelt vienu vai tikai dažas mazākumtautību valodas,” pauž padome.